Šī diena vēsturē: 9. aprīlis — Tbilisi traģēdija, kas mainīja Gruzijas likteni
1989. gada 9. aprīlī
Tbilisi pilsētas centrā, pie Gruzijas parlamenta ēkas, notika viens
no sāpīgākajiem un simboliskākajiem notikumiem Gruzijas jaunāko
laiku vēsturē — Tbilisi
traģēdija, pazīstama arī kā
"9. aprīļa slaktiņš". Tā bija diena, kad miermīlīgs neatkarības
pieprasītāju mītiņš tika vardarbīgi apspiests ar Padomju armijas
spēku. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu Gruzijas ceļā uz
neatkarību un atstāja dziļas rētas tautas kolektīvajā
atmiņā.Šī diena vēsturē: Bahr el-Bakras pamatskolas bombardēšana
1970.
gada 8. aprīlī nelielajā Ēģiptes ciematā Bahr el-Bakrā, Šarkijas
provincē, notika traģisks notikums, kas atstāja dziļas rētas
valsts vēsturē. Izraēlas
Gaisa spēki veica gaisa uzlidojumu, kura mērķis bija Bahr
el-Bakras pamatskola. Uzbrukuma
rezultātā 46 skolēni gāja bojā, vairāk nekā 50 tika ievainoti, un
skolas ēka tika pilnībā iznīcināta.Šī diena vēsturē: Ruandas genocīda sākums
1994. gada 7. aprīlī Ruandā sākās viens no
20. gadsimta šausminošākajiem notikumiem – genocīds, kas 100 dienu
laikā prasīja vairāk nekā 800 000 cilvēku dzīvības, galvenokārt
tutsi etniskās grupas pārstāvjus, kā arī hutus, kuri
iebilda pret slepkavībām.Šī diena vēsturē: Pasaulei atklāta lieldienu sala
1722. gada 5.
aprīlī – Lieldienu svētdienā – holandiešu pētnieks Jakobs Rogevēns
vadīja savu ekspedīciju pāri Klusajam okeānam, meklējot leģendāro
Dienvidzemi, kad viņa kuģi negaidīti sastapās ar nelielu, bet
ārkārtīgi noslēpumainu salu. Šis brīdis iezīmēja vienu no
interesantākajiem atklājumiem Klusā okeāna pētniecībā — Lieldienu
salas atklāšanu pasaulei. Šī vulkāniskās izcelsmes sala, kas vēlāk kļuva slavena
ar savām monumentālajām akmens skulptūrām jeb
"moai",
atradās pilnīgā izolācijā – vairāk nekā 3700 kilometrus no
Dienvidamerikas krastiem un vairāk nekā 2000 kilometru no tuvākās
apdzīvotās vietas. Šī attāluma dēļ to bieži dēvē par vienu no
visizolētākajām apdzīvotajām salām uz Zemes.Šī diena vēsturē: Pirmais mobilais zvans – revolūcija telekomunikācijā
1973. gada 3. aprīlis ieies vēsturē kā diena, kad Motorola inženieris, Martins Kūpers veica pirmo publisko mobilo telefona zvanu. Šis notikums iezīmēja jaunas ēras sākumu, mainot veidu, kā cilvēki sazinās visā pasaulē.
Šī diena vēsturē: Bēthovena pirmās simfonijas meistardarbs
Kad pasaule pirmo reizi dzirdēja Bēthovenu: Simfonijas Nr. 1 pirmizrāde
-
gada 2. aprīlī Vīnes Burgteātrī (Burgtheater) notika izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena pirmās simfonijas pirmizrāde. Tajā brīdī jaunais komponists jau bija guvis ievērojamu atpazīstamību kā pianists un klavieru sonāšu autors, taču tieši šis brīdis iezīmēja viņa ceļojumu simfoniskās mūzikas virsotnēs.
Bēthovens, kurš savos darbos apvienoja klasicisma un romantisma elementus, pierādīja, ka ir ne tikai Mocarta un Haidna sekotājs, bet arī jaunas mūzikas ēras celmlauzis.
Šī diena vēsturē: Apple Computer, Inc. dibināšana
Kā sākās revolūcija: Stīva Džobsa un Stīva Vozņaka vīzija
-
gada 1. aprīlī divi jauni un ambiciozi tehnoloģiju entuziasti – Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks – izveidoja kompāniju Apple Computer, Inc. Viņu mērķis bija mainīt veidu, kā cilvēki mijiedarbojas ar datoriem, padarot tos pieejamākus, lietotājam draudzīgākus un jaudīgākus. Apple Computer dzima nelielā garāžā Losaltosā, Kalifornijā, un tā kļuva par vienu no pasaules ietekmīgākajām tehnoloģiju kompānijām.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1986. GADA 31. MARTS – "MEXICANA DE AVIACIÓN" REISA 940 TRAĢĒDIJA
-
gada 31. marts iegāja aviācijas vēsturē, kā viena no traģiskākajām dienām Meksikas gaisa satiksmē. Mexicana de Aviación reiss 940, kas devās no Mehiko uz Losandųelosu ar pieturu Puertovaljartā ( Puerto Vallarta) un Mazatlānā ( Mazatlán) , avarēja netālu no Maravatījo, Meksikā, ietriecoties kalnainajā Sierra Madre Oriental apgabalā. Visi 167 pasažieri un apkalpes locekļi gāja bojā, padarot šo katastrofu par smagāko aviokatastrofu Meksikas vēsturē un tā laika traģiskāko negadījumu ar Boeing 727 lidmašīnu.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1965. GADA 28. MARTS – TRAĢISKĀ ZEMESTRĪCE UN DAMBJA SABRUKUMS Čīlē
-
gada 28. martā spēcīga 7,4 magnitūdu zemestrīce satricināja Čīli, izraisot virkni postošu notikumu. Viens no smagākajiem seku aspektiem bija vairāku rūpnīcu atkritumu dambja ("tailings dam") sabrukums, kas apraka pilsētu El Cobre un prasīja vismaz 500 dzīvību. Šis notikums ne tikai uzsvēra dabas katastrofu postošo ietekmi, bet arī izgaismoja būvniecības un vides drošības problēmas rūpnieciskajā sektorā.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1977. GADA 27. MARTS – TRAĢISKĀ SADURSME TENERIFES LIDOSTĀ
1977. gada 27. martā notika lielākā aviokatastrofa civilās aviācijas vēsturē – divi Boeing 747 lidaparāti sadurās uz miglaina skrejceļa Tenerifes Los Rodeos lidostā, Kanāriju salās. Traģēdijā dzīvību zaudēja 583 cilvēki, bet tikai 61 pasažieris izdzīvoja. Šis negadījums izgaismoja kritiskas problēmas aviācijas komunikācijā un operacionālajos protokolos, kas noveda pie nozīmīgām izmaiņām aviācijas nozarē.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1997. GADA 26. MARTS – "HEAVEN’S GATE" SEKTAS TRAĢĒDIJA
1997. gada 26. martā pasauli satricināja ziņa par vienu no lielākajām masu pašnāvībām ASV vēsturē – 39 cilvēki tika atrasti miruši Sandjego priekšpilsētā Rančo Santa Fe, Kalifornijā. Šī traģēdija bija saistīta ar kulta grupējumu "Heaven’s Gate", kas uzskatīja, ka viņu dvēseles tiks pārceltas uz augstāku eksistences līmeni, atstājot savus ķermeņus uz Zemes.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1949. GADA MARTA DEPORTĀCIJAS
1949. gada 25. marts ir viena no drūmākajām dienām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē. Padomju vara organizēja masveida deportācijas, kuru gaitā uz attāliem PSRS reģioniem tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Šīs represijas atstāja dziļu rētu Baltijas tautu kolektīvā atmiņā un ietekmēja visu reģiona turpmāko vēsturi.
Šī diena vēsturē: Lielā bēgšana no "Stalag Luft III"
Ievads
-
gada 24. martā notika viena no iespaidīgākajām un visplašāk zināmajām organizētajām bēgšanām no nacistiskās Vācijas gūstekņu nometnes Otrā pasaules kara laikā. No Stalag Luft III, nometnes, kurā bija ieslodzīti galvenokārt sabiedroto gaisa spēku lidotāji, izbēga 76 gūstekņi. Šis notikums, kas vēlāk iedvesmoja Holivudas filmu The Great Escape (1963), bija rūpīgi plānota operācija, kas apliecināja gūstekņu apņēmību un pretošanās garu. Tomēr vācu reakcija bija nežēlīga – lielāko daļu bēgļu noķēra un 50 no viņiem pēc Hitlera personīga rīkojuma tika sodīti ar nāvi.
1980. gada 21. marts: ASV boikotē Maskavas olimpiskās spēles
1980. gada 21.
marts iezīmēja nozīmīgu brīdi Aukstā kara vēsturē, kad ASV
prezidents Džimijs Kārters paziņoja, ka ASV Olimpiskā komanda
boikotēs 22. vasaras olimpiskās spēles, kas notiks Maskavā. Šis
lēmums bija atbilde uz Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā
1979. gada decembrī, kas izraisīja starptautisku nosodījumu un
saasināja attiecības starp abām lielvarām.Šī diena vēsturē: Einšteins un vispārējā relativitātes teorija (1916. gada 20. marts)
Ievads
-
gada 20. martā Alberts Einšteins iesniedza izcilu zinātnisku darbu "Vispārējās relativitātes teorijas pamati" (vācu: "Die Grundlage der allgemeinen Relativitätstheorie") prestižajam žurnālam Annalen der Physik. Šis datums tiek uzskatīts par pagrieziena punktu zinātnes vēsturē, jo ar šo rakstu Einšteins nodibināja jaunu izpratni par gravitāciju, laiku un telpu, kas pavēra ceļu mūsdienu fizikā un kosmoloģijā.
ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: HITLERA "IZDEDZINĀTĀS ZEMES PAVĒLE" (1945. GADA 19. MARTS)
1945. gada 19. martā, kad Otrais pasaules karš tuvojās noslēgumam, Vācijas diktators Ādolfs Hitlers izdeva vienu no sava režīma iznīcinošākajām pavēlēm – t.s. "Izdedzinātās zemes pavēli" (Nerobefehl). Tā paredzēja Vācijas teritorijā sistemātiski iznīcināt stratēģiski svarīgus objektus, lai nepieļautu to nonākšanu sabiedroto rokās.
Šī diena vēsturē: 1922. gada 18. marts – Mahatma Gandijs notiesāts par nepakļaušanos varai
1922. gada 18. marts iezīmē vienu no
nozīmīgākajiem brīžiem Indijas neatkarības kustības vēsturē. Šajā
dienā britu koloniālā valdība piesprieda Mahatmam Gandijam sešu
gadu cietumsodu par nepakļaušanos varai un nemieru kurināšanu.
Gandijs, kurš bija kļuvis par Indijas nacionālās atbrīvošanās
kustības simbolu, pieņēma spriedumu ar mieru un cieņu, nostiprinot
savu nevardarbīgās pretošanās filozofiju.
Šī diena vēsturē: 1948. gada 17. marts – Briseles līgums un ceļš uz NATO
1948. gada 17. martā Lielbritānija,
Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga parakstīja Briseles
līgumu – vēsturisku aizsardzības vienošanos, kas kļuva par vienu no
nozīmīgākajiem soļiem uz NATO izveidi. Šis līgums ne tikai
nostiprināja militāro sadarbību starp Rietumeiropas valstīm, bet
arī lika pamatus plašākai transatlantiskajai drošības sistēmai. Tā
parakstīšana notika Briselē, laikā, kad Eiropa joprojām atkopās no
Otrā pasaules kara un bažījās par jaunu apdraudējumu no Padomju
Savienības puses.Šī diena vēsturē: Krakovas geto likvidācija (1943. gada 14. marts)
Otrais pasaules karš bija viens no traģiskākajiem laikmetiem cilvēces vēsturē, kad nacistiskā Vācija īstenoja savu genocīda politiku pret ebrejiem un citām minoritātēm. Viena no šīm traģēdijām bija Krakovas geto likvidācija 1943. gada 13.–14. martā. Šis notikums bija daļa no plašākas nacistu stratēģijas – "Galīgā risinājuma" –, kuras ietvaros tika iznīcināta ebreju kopiena vienā no Polijas nozīmīgākajām pilsētām.
Šī diena vēsturē: Urāna atklāšana – jauna laikmeta sākums astronomijā
1781. gada 13. martā vācu–britu astronoms Viljams Heršels (William Herschel) kļuva par pirmo cilvēku vēsturē, kurš, izmantojot teleskopu, atklāja jaunu planētu – Urānu. Šis atklājums ne tikai paplašināja zināmo Saules sistēmu, bet arī iezīmēja jaunu laikmetu astronomijā, ieviešot modernu pieeju planētu meklējumiem un veicinot izpratni par Visuma plašumu.