Marsam vajadzēs triecienu – vai asteroīdi varētu būt atslēga planētas teraformēšanai?
Vai nākotnes dzīvība uz Marsa prasīs apzināti izraisīt kosmiskus triecienus? Šī šķietami pārdrošā doma kļūst arvien nopietnāka, pateicoties jaunam pētījumam, kas liecina – lai teraformētu Marsu, tas būs jāsasilda un jābagātina ar ūdeni. Un viens no visradikālākajiem, bet potenciāli efektīvākajiem risinājumiem varētu būt – apzināta asteroīdu triekšana planētas virsmā.
Kāpēc Marsa teraformēšana ir tik sarežģīta?
Marsa atmosfēra šobrīd ir ārkārtīgi plāna – tā galvenokārt sastāv no oglekļa dioksīda, un tā spiediens ir tikai apmēram 0.6% no Zemes atmosfēras spiediena. Turklāt temperatūra uz planētas virsmas reti pārsniedz -60 °C. Lai padarītu Marsu piemērotu dzīvībai, būtu nepieciešams:
-
Pacelt atmosfēras spiedienu;
-
Sasildīt planētu;
-
Palielināt ūdens daudzumu, iespējams, pat radīt ezerus vai jūras.
Taču Marsa polārais ledus vien nenodrošina pietiekamu daudzumu CO₂ vai ūdens, lai sasniegtu šo mērķi. Tāpēc pētnieki meklē papildu avotus.
Asteroīdu trieciens kā risinājums
Pētnieki no University of Arizona ir izstrādājuši modeli, kurā ledus bagāti asteroīdi tiek mērķtiecīgi triekti pret Marsa virsmu. Šie triecieni varētu ne tikai iztvaicēt ūdeni un siltināt atmosfēru, bet arī atbrīvot gāzes, kas palielina spiedienu.
Lielākā uzmanība pievērsta tā dēvētajām "trieciena nišām" – vietām uz Marsa, kur, ietriecoties asteroīdam, būtu iespējams izraisīt visefektīvāko sasilšanu un tvaika rašanos. Šajās vietās pazemē varētu atrasties ūdens ledus vai CO₂ krājumi.
Asteroīdiem nevajadzētu būt pārāk lieliem, lai tie neiznīcinātu pārāk daudz virsmas struktūras, taču pietiekami masīviem, lai izraisītu nozīmīgu ietekmi uz atmosfēru.
Cik daudz asteroīdu būs nepieciešams?
Lai gan precīzs skaits atkarīgs no izmantotā asteroīda masas, ledus daudzuma un trieciena leņķa, zinātnieki uzskata, ka būs nepieciešami desmitiem, varbūt pat simti asteroīdu ilgākā laika posmā. Šie objekti varētu būt izvēlēti no Jupitera tuvumā esošajiem Trojas asteroīdiem, kuri ir bagāti ar ūdeni un salīdzinoši vieglāk sasniedzami.
Tomēr ar to vien nepietiktu – Marsam vēl būtu jāizstrādā metode, kā noturēt vai atjaunot atmosfēru, jo bez magnētiskā lauka tā varētu tikt zaudēta Saules vēja ietekmē.
Izaicinājumi un ētiskie jautājumi
Šī ideja, lai arī teorētiski pievilcīga, rada virkni izaicinājumu:
-
Kā kontrolēt šādus triecienus un garantēt, ka tie nenodarīs pārāk lielu kaitējumu?
-
Kāds būtu to ietekmes apmērs uz potenciālajām Marsa dzīvības formām, ja tādas eksistē?
-
Un visbeidzot – vai cilvēcei ir tiesības tik radikāli iejaukties citā planētā?
Šie jautājumi būs centrāli diskusijās par Marsa teraformēšanu tuvākajās desmitgadēs.
Secinājums
Teraformēt Marsu nebūs iespējams ar vienu paņēmienu. Taču ledus bagātu asteroīdu trieciens planētas virsmā ir drosmīga un teorētiski pamatota pieeja, kas varētu dot būtisku ieguldījumu planētas klimatiskajos apstākļos. Tā ir viena no vairākām iespējām, ko astronomi un inženieri izskata ceļā uz cilvēces potenciālo otro mājvietu Saules sistēmā.