ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1965. GADA 28. MARTS – TRAĢISKĀ ZEMESTRĪCE UN DAMBJA SABRUKUMS Čīlē
gada 28. martā spēcīga 7,4 magnitūdu zemestrīce satricināja Čīli, izraisot virkni postošu notikumu. Viens no smagākajiem seku aspektiem bija vairāku rūpnīcu atkritumu dambja ("tailings dam") sabrukums, kas apraka pilsētu El Cobre un prasīja vismaz 500 dzīvību. Šis notikums ne tikai uzsvēra dabas katastrofu postošo ietekmi, bet arī izgaismoja būvniecības un vides drošības problēmas rūpnieciskajā sektorā.
Zemestrīces un dambja sabrukuma hronoloģija
gada 28. marta rītā spēcīga zemestrīce ar magnitūdu 7,4 satricināja centrālo Čīli. Zemestrīces epicentrs atradās pie Andu kalniem, reģionā, kas jau vēsturiski bija piedzīvojis postošus tektoniskus notikumus.
Trieciena vilnis izraisīja vairāku dambju sabrukumu netālu no El Cobre – mazpilsētas, kas atradās vara ieguves reģionā. Šie dambji tika izmantoti, lai uzglabātu rūpnīcas atkritumu materiālus ("tailings") – smalku, toksisku dubļu un metālu maisījumu, kas rodas rūdas apstrādes procesā. Kad dambji sabruka, milzīga dubļu un rūpnīcas atkritumu masa ar milzīgu spēku un ātrumu plūda lejup pa nogāzi, pilnībā iznīcinot El Cobre. Mājas, skolas un infrastruktūra tika aizslaucīta, aprokot simtiem cilvēku.
Postošās sekas
Negadījums izraisīja milzīgu humāno katastrofu. Tiek lēsts, ka bojā gāja vismaz 500 cilvēku, bet daudzi citi tika ievainoti vai palika bez pajumtes. Glābšanas darbi bija sarežģīti, jo dubļu straume burtiski noraka visu pilsētu, padarot upuru meklēšanu par šausminošu uzdevumu. Turklāt toksiskie rūpnīcas atkritumi piesārņoja tuvākos ūdens avotus, izraisot ekoloģisko krīzi un ilgstošas veselības problēmas reģiona iedzīvotājiem.
Ietekme uz rūpniecisko drošību
Šis negadījums izgaismoja nopietnas problēmas attiecībā uz rūpniecisko dambja drošības standartiem. Līdz tam laikam nebija pietiekami stingru normatīvu attiecībā uz šādu dambju izbūvi un uzturēšanu.
Tiesā tika pieprasīts uzlabot uzraudzību par rūpnieciskajiem dambjiem un izstrādāt stingrākas prasības to celtniecībai. Tas ietvēra:
Stingrākus būvniecības noteikumus rūpniecisko dambju izbūvei;
Regulārus inspekcijas pasākumus, lai novērstu iespējamās avārijas;
Avārijas plānu ieviešanu pie rūpnieciskajiem objektiem.
Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem, līdzīgi negadījumi ar rūpniecisko atkritumu dambju sabrukšanu ir notikuši arī vēlāk, kā piemēram, 2019. gada Brumadinju dambja katastrofa Brazīlijā.
Mācības un ilgtermiņa sekas
gada Čīles zemestrīce un dambja sabrukums ir viens no tiem notikumiem, kas pierāda dabas katastrofu un cilvēka darbības risku mijiedarbību. Pēc šīs katastrofas pasaulē pieauga izpratne par vides drošību un rūpnieciskās atkritumu apsaimniekošanas nozīmību.
El Cobre vairs nekad netika pilnībā atjaunots, un traģēdijas atbalsis saglabājās Čīles sabiedrības kolektīvā atmiņā. Šis negadījums bija brīdinājums visai pasaulei, ka vides drošība un pareiza infrastruktūras plānošana var glābt dzīvības.