Šī diena vēsturē: Pasaulei atklāta lieldienu sala
1722. gada 5. aprīlī – Lieldienu svētdienā – holandiešu pētnieks Jakobs Rogevēns vadīja savu ekspedīciju pāri Klusajam okeānam, meklējot leģendāro Dienvidzemi, kad viņa kuģi negaidīti sastapās ar nelielu, bet ārkārtīgi noslēpumainu salu. Šis brīdis iezīmēja vienu no interesantākajiem atklājumiem Klusā okeāna pētniecībā — Lieldienu salas atklāšanu pasaulei. Šī vulkāniskās izcelsmes sala, kas vēlāk kļuva slavena ar savām monumentālajām akmens skulptūrām jeb "moai", atradās pilnīgā izolācijā – vairāk nekā 3700 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem un vairāk nekā 2000 kilometru no tuvākās apdzīvotās vietas. Šī attāluma dēļ to bieži dēvē par vienu no visizolētākajām apdzīvotajām salām uz Zemes.Rogevēna ekspedīcija un nejaušais atklājums
Jakobs Rogevēns bija holandiešu jurists un kartogrāfs, kuru Holandes Rietumindijas kompānija 18. gadsimta sākumā nosūtīja ceļā, lai atrastu noslēpumaino "Terra Australis Incognita" – Dienvidu kontinentu, kuru toreiz uzskatīja par iespējamu līdzsvaru ziemeļu puslodes kontinentiem.
Rogevēna flote sastāvēja no trim kuģiem: Arend, Thienhoven un Afrikaansche Galey. Viņi devās ceļā 1721. gada augustā, un pēc vairākiem mēnešiem jūrā, cīnoties ar vētrām, sērēm un pārtikas trūkumu, flote sasniedza salu Lieldienu svētdienā – 1722. gada 5. aprīlī. Par godu šim datumam Rogevēns salu nosauca par Paasch-Eyland (Lieldienu sala – tulkots no holandiešu valodas). Vēlāk angļu valodā sala tika pazīstama kā Easter Island, bet tās pamatiedzīvotāju – rapanujiešu – valodā to dēvē par Rapa Nui.
Kontakts ar civilizāciju un pirmie novērojumi
Rogevēns un viņa cilvēki bija pirmie eiropieši, kas sastapās ar Lieldienu salas iedzīvotājiem – polinēziešu izcelsmes kultūru, kas salā bija attīstījusies pilnīgā izolācijā tūkstošiem gadu. Viņi ar izbrīnu skatījās uz simtiem milzīgu akmens statuju, kas rindojās gar krastiem – daudzas vairākus metrus augstas un simtiem tonnu smagas.
Eiropiešus pārsteidza ne tikai statuju lielums, bet arī to izvietojums un acīmredzamā kultūras nozīme. Viņi fiksēja savos žurnālos, ka salas iedzīvotāji bija miermīlīgi, bet dzīvoja ļoti nabadzīgos apstākļos. Bija skaidrs, ka viņu sabiedrība kādreiz bijusi daudz varenāka. Šie novērojumi vēlāk pamudināja vēsturniekus un antropologus pētīt civilizācijas sabrukuma cēloņus.
Lieldienu salas noslēpumi
Moai skulptūras, kuras šodien ir salas simbols, tiek uzskatītas par senās Rapa Nui sabiedrības reliģiskajiem un sociālajiem simboliem. Tās, iespējams, tika veidotas no 1000. līdz 1600. gadam, un katra reprezentēja konkrētu klana priekšgājēju vai augstāko autoritāti. Šo statuju pārvietošana no akmeņlauztuvēm uz krastu līdz šai dienai ir viena no lielākajām arheoloģijas mīklām.
Pēc Rogevēna atklājuma Eiropas pasaule sāka pievērst lielāku uzmanību Klusā okeāna reģionam, un Lieldienu sala pamazām kļuva par interesentu un pētnieku galamērķi. Taču šī pievēršanās drīz vien atnesa arī postošas sekas — slimības, verdzību un kultūras postīšanu.
Ietekme un vēsturiskais mantojums
Pēc salas atklāšanas Eiropas kuģi regulāri apmeklēja Lieldienu salu, taču Rapa Nui kultūra cieta smagu postu. 19. gadsimtā salas iedzīvotāju skaits tika samazināts no vairākiem tūkstošiem līdz vien dažiem simtiem, galvenokārt slimību, verdzības reidu un pārapdzīvotības sekas izraisītas ekoloģiskas katastrofas dēļ. Neraugoties uz to, Lieldienu sala ir kļuvusi par vienu no pasaules lielākajiem arheoloģiskajiem brīnumiem. Tā iedvesmo pētniekus un tūristus līdz pat mūsdienām. Šis atklājums arī atklāj būtiskus jautājumus par cilvēka attiecībām ar vidi, tehnoloģiju un varas struktūrām izolētā sabiedrībā. Šodien Rapa Nui ir Čīles īpašais reģions ar daļēju autonomiju, un tajā dzīvo aptuveni 7000 iedzīvotāju. Salas kultūra tiek saglabāta un attīstīta, un moai statujas ir kļuvušas par ne tikai Čīles, bet arī visas cilvēces kultūras mantojuma simboliem.
Noslēgumā
Jakoba Rogevēna ekspedīcija, kas sākās kā meklējumi pēc leģendāras zemes, noveda pie viena no noslēpumainākajiem un iedvesmojošākajiem atklājumiem vēsturē. Lieldienu sala, atklāta Lieldienu svētdienā 1722. gadā, joprojām fascinē un rosina domāt par civilizācijas sasniegumiem, norietu un izturību.