Šī diena vēsturē: Lielā bēgšana no "Stalag Luft III"

Ievads

1944. gada 24. martā notika viena no iespaidīgākajām un visplašāk zināmajām organizētajām bēgšanām no nacistiskās Vācijas gūstekņu nometnes Otrā pasaules kara laikā. No Stalag Luft III, nometnes, kurā bija ieslodzīti galvenokārt sabiedroto gaisa spēku lidotāji, izbēga 76 gūstekņi. Šis notikums, kas vēlāk iedvesmoja Holivudas filmu The Great Escape (1963), bija rūpīgi plānota operācija, kas apliecināja gūstekņu apņēmību un pretošanās garu. Tomēr vācu reakcija bija nežēlīga – lielāko daļu bēgļu noķēra un 50 no viņiem pēc Hitlera personīga rīkojuma tika sodīti ar nāvi.

      ---

Bēgšanas plānošana un sagatavošana

Stalag Luft III atradās Saganas pilsētā (mūsdienu Žaganā, Polijā), un to pārvaldīja vācu Luftwaffe. Nometne bija īpaši izveidota, lai neļautu ieslodzītajiem izbēgt – zemes sastāvs padarīja tuneļu rakšanu sarežģītu, un apsardze bija augstā līmenī. Taču britu karagūsteknis, pulkvedis Rožē Bušels (Roger Bushell), kopā ar citiem gūstekņiem izstrādāja vērienīgu bēgšanas plānu, kura kodētais nosaukums bija "Operācija X". Plāns paredzēja izrakt trīs tuneļus, kurus nosauca par Tomu, Diku un Hariju. Tuneļi bija aprīkoti ar ventilācijas sistēmām, sliežu ceļiem un pat elektrisko apgaismojumu. Lai noslēptu izraktās smiltis, ieslodzītie izgatavoja speciālas bikses ar slepeniem maisiem, kas ļāva izkaisīt zemi, pastaigājoties pa nometni. Bēgšanai tika sagatavotas arī viltotas dokumentu kopijas, civilie tērpi un citi nepieciešamie piederumi.

Bēgšana un tās norise

Bēgšana sākās 1944. gada 24. marta naktī. No sākotnēji plānotajiem 200 bēgļiem tunelim cauri izlauzās tikai 76. Plāns cieta negaidītu triecienu, jo tuneļa izeja atradās aptuveni 10 metrus tuvāk apsargātai teritorijai, nekā bija paredzēts. Turklāt aukstais laiks un sniegs bēgšanu padarīja vēl sarežģītāku. Austot rītam, vācieši atklāja notikušo, tika veikta plaša meklēšanas operācija. Nacisti mobilizēja Gestapo un vietējo policiju, lai sagūstītu izbēgušos. Pēc pāris dienām lielākā daļa bēgļu tika noķerti – tikai trijiem izdevās sasniegt brīvību: norvēģu iznīcinātāja pilots Jenss Millers, viņa tautietis Pers Bergs un holandietis Brams van der Stoks.

Sekas un Hitlera dusmas

Kad Hitlers tika informēts par masveida bēgšanu, viņš bija saniknots un pavēlēja nogalināt visus notvertos bēgļus. Tomēr pēc apspriedēm nacistu vadībā tika pieņemts lēmums nogalināt 50 cilvēkus, lai gan šāda rīcība pārkāpa Ženēvas konvenciju par karagūstekņu tiesībām. Gestapo slepkavības tika veiktas dažādās vietās – gūstekņi tika vesti mašīnās un nošauti. Tikai 23 izbēgušie tika atvesti atpakaļ uz nometni, un viņiem tika pavēlēts izrakt masu kapu sodītajiem biedriem.

Pēckara izmeklēšana un mantojums

Pēc kara sabiedrotie meklēja atbildīgos par šo kara noziegumu. Viens no galvenajiem izmeklētājiem bija britu virsnieks Frensiss Kīts (Francis Keeny), kurš vadīja operāciju "Nemesis". Daudzi Gestapo virsnieki, kas bija iesaistīti bēgļu nogalināšanā, tika atrasti un tiesāti. Daži tika sodīti ar nāvi, bet citi saņēma cietumsodus. Lielās bēgšanas stāsts turpināja dzīvot vēsturē, un 1963. gadā tika uzņemta filma The Great Escape, kurā galveno lomu atveidoja Stīvs Makvīns. Filma gan dramatizēja dažus notikumus, piemēram, izdomājot motociklu pakaļdzīšanos, kas realitātē nebija notikusi, taču tā uzsvēra gūstekņu drosmi un kolektīvo garu. Stalag Luft III teritorijā mūsdienās atrodas muzejs, kas godina izbēgušos un viņu upurus. Katru gadu 24. martā tiek rīkotas piemiņas ceremonijas, lai atgādinātu par šo dramatisko notikumu un tā nozīmi vēsturē.

Secinājums

Lielā bēgšana no Stalag Luft III bija viens no iespaidīgākajiem un traģiskākajiem Otrā pasaules kara gūstekņu pretošanās aktiem. Lai gan lielākā daļa bēgļu tika sagūstīti un 50 no viņiem tika nogalināti, šis notikums iemiesoja neatlaidību un pretošanās garu pat vissmagākajos apstākļos. Tas kļuva par simbolu kara laikā izrādītajai drosmei un upurim.

Nav komentāru

Komentēt