ŠĪ DIENA VĒSTURĒ: 1977. GADA 27. MARTS – TRAĢISKĀ SADURSME TENERIFES LIDOSTĀ
1977. gada 27. martā notika lielākā aviokatastrofa civilās aviācijas vēsturē – divi Boeing 747 lidaparāti sadurās uz miglaina skrejceļa Tenerifes Los Rodeos lidostā, Kanāriju salās. Traģēdijā dzīvību zaudēja 583 cilvēki, bet tikai 61 pasažieris izdzīvoja. Šis negadījums izgaismoja kritiskas problēmas aviācijas komunikācijā un operacionālajos protokolos, kas noveda pie nozīmīgām izmaiņām aviācijas nozarē.
Traģēdijas fons
Negadījums notika Spānijai piederošajā Tenerifes salā. Los Rodeos lidosta tajā dienā piedzīvoja intensīvu satiksmi. Bumbas sprādziena dēļ citā lidostā daudzi lidojumi tika novirzīti uz Tenerifi, izraisot pārslodzi un haosu. Abi liktenīgie lidojumi bija KLM 4805 un Pan Am 1736, kas abi bija transatlantiskie reisi uz ASV. KLM lidojumu vadīja pieredzējis kapteinis Jakobs Van Zantens (Jacob Louis Veldhuyzen van Zanten) , savukārt Pan Am lidojumu – kapteinis Viktors Grubss (Victor Grubbs).
Negadījuma gaita
Miglainajos laikapstākļos un intensīvās satiksmes dēļ lidmašīnas gaidīja degvielas uzpildi Los Rodeos lidostā. Pēc degvielas uzpildes KLM lidmašīna saņēma atļauju izlidot, bet tajā pašā brīdī Pan Am lidmašīna, kas atradās uz skrejceļa, vēl nebija pilnībā to atstājusi. Dēļ neskaidras saziņas starp KLM apkalpi, dispečeriem un Pan Am pilotu komandu, KLM lidmašīna sāka pacelšanos, neskatoties uz to, ka Pan Am lidmašīna joprojām atradās uz skrejceļa. Tērējot dārgas sekundes, kad abas lidmašīnas tuvojās sadursmei, Pan Am piloti mēģināja veikt strauju pagriezienu, bet KLM kapteinis vēlējās pacelties virs Pan Am lidmašīnas. Tomēr KLM lidmašīnas aste skāra Pan Am lidmašīnas augšdaļu, izraisot milzīgu sprādzienu.
Sekas un izdzīvojušie
Katastrofā bojā gāja visi 248 cilvēki uz KLM klāja, bet Pan Am lidmašīnā no 396 pasažieriem un apkalpes izdzīvoja tikai 61. Negadījums izraisīja globālu aviācijas nozares satraukumu un diskusijas par lidostu drošību un pilotu saziņu. Galvenie iemesli tika noteikti kā:
Slikta redzamība dēļ miglas;
KLM apkalpes lēmums sākt pacelšanos bez galīgā apstiprinājuma;
Saziņas problēmas starp pilotiem un lidostas dispečeriem;
Intensīva satiksme lidostā, kas nebija paredzēta šādam lidmašīnu skaitam.
Ietekme uz aviāciju
Pēc Tenerifes katastrofas tika ieviesti stingrāki noteikumi un uzlabojumi:
Skaidrāka aviācijas saziņa – tika standartizēta pilotu un dispečeru saziņa, lai novērstu pārpratumus.
Labāka pilotu apmācība – uzlaboti pilotu lēmumu pieņemšanas un sadarbības treniņi, lai izvairītos no individuālu kapteiņu dominances pār lidojuma komandu.
Drošības protokolu maiņa – uzlabota dispečeru kontrole un ieviesti precīzāki pacelšanās protokoli.
Noslēgums
Tenerifes katastrofa ir brīdinājums par aviācijas drošības nozīmību un to, cik bīstami var būt pat vismazākie pārpratumi. Lai gan negadījums prasīja 583 dzīvības, tas veicināja aviācijas industrijas izaugsmi un ievērojamus uzlabojumus, kas novērsa līdzīgas traģēdijas nākotnē.