Austrālijā 90 izskalotus delfīnus iemidzina. Iemesls ir tāds, ka viņus nevar izglābt.

Saskaņā ar 2025. gada 20. februārī publicēto rakstu, Austrālijas Tasmānijas salā notikusi traģiska masveida delfīnu izkļūšana krastā. Kopumā uz attālas pludmales atrasti 157 delfīni, un, neskatoties uz glābšanas operācijām, 90 izdzīvojušie tiks eitanizēti. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad speciālisti novērtēja dzīvnieku veselības stāvokli un atzina, ka iespējas tos veiksmīgi atgriezt jūrā ir ļoti niecīgas.

Lasīt tālāk »

Jauns pētījums atklāj, ka pasaules ledāji kūst ar tādu ātrumu, ka katru sekundi tiek zaudēts ledus, kas atbilst trīs olimpisko baseinu tilpumam

Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts 2025. gada 19. februārī žurnālā "Nature", pasaules ledāji kopš 2000. gada katru gadu zaudē vidēji 300 miljardus tonnu ledus, kas atbilst 5% no to kopējā apjoma. Šis zaudējums ir līdzvērtīgs trim olimpiskajiem peldbaseiniem, kas izkūst vai atdalās no ledājiem katru sekundi. Šo satraucošo samazinājumu izraisa globālā sasilšana, ko veicina pieaugošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Lasīt tālāk »

Kilauea vulkāns Havaju salās ir izvirdis, radot iespaidīgu lavu strūklu, kas paceļas 330 pēdas virs zemes.

Havaju salu Kīlauea vulkāns atkal izvirda otrdien, 11. februārī, izšaujot lavu aptuveni 100 metru augstumā, kas ir līdzvērtīgs neliela debesskrāpja augstumam, ziņo ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Šī iespaidīgā lavas strūklaka ir daļa no ilgstošas izvirdumu sērijas, kas sākās 2024. gada 23. decembrī. Jaunākais izvirdums, kas ir devītais šajā sērijā, sākās otrdienas rītā, kad lava sāka plūst Halema'uma'u krātera grīdā. USGS nodrošina tiešraides straumējumu no izvirduma savā YouTube kanālā.

Lasīt tālāk »

Albānijā atklāts pasaules lielākais pazemes termālais ezers 330 pēdu bezdibeņa apakšā

Lasīt tālāk »

Zemestrīces

Zemestrīces ir viena no postošākajām dabas parādībām, kas var izraisīt milzīgus postījumus un cilvēku upurus. Tās rodas, kad Zemes garozā notiek pēkšņas kustības, kas atbrīvo milzīgu enerģijas daudzumu. Šajā rakstā mēs aplūkosim interesantus faktus par zemestrīcēm, to cēloņiem un prognozēšanas grūtībām.

Lasīt tālāk »

Dramatiskas pārmaiņas Aļaskā: satelītattēli atklāj globālās sasilšanas sekas

NASA satelītattēls, kas parāda ledus kušanu Aļaskā. (Image credit: NASA Earth Observatory/Wanmei Liang)

Jauni satelītattēli atklāj satraucošu globālās sasilšanas tempu Aļaskā, kur pagājušā gada sniegs ir izkusis, atstājot plašas kailas zemes platības. Šīs pārmaiņas ir acīmredzamas Bristoles līča reģionā, Aļaskas dienvidos, un tās ir fiksētas ar NASA Terra un Aqua satelītu MODIS instrumentu.

Anchorage, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no šī reģiona, parasti janvārī piedzīvo ievērojamu sniega segu. Tomēr šogad, tāpat kā citās štata daļās, sniega nav vispār. Šī neparastā situācija ir radījusi plašus zemes plankumus, kas ir skaidri redzami no kosmosa.

Saskaņā ar NOAA datiem, kopš 2024. gada decembra temperatūra visā Aļaskā ir bijusi ievērojami augstāka par normu - no 5 līdz 10 grādiem pēc Fārenheita (3 līdz 6 grādiem pēc Celsija). Dažās vietās ir reģistrētas vēl lielākas anomālijas. Šī siltā temperatūra ir izraisījusi esošā sniega un ledus kušanu, kā arī to, ka jaunie nokrišņi ir bijuši lietus formā.

Klimata pārmaiņas ir galvenais faktors, kas veicina šīs dramatiskās pārmaiņas. Arktikas reģioni, tostarp Aļaska, piedzīvo ievērojami paātrinātu sasilšanas tempu, kas ir līdz pat četrām reizēm lielāks nekā pārējā pasaulē. Anchorage vidējā temperatūra janvārī bija 29,3 F (mīnus 1,5 C), kas ir 13 F (7,2 C) virs vidējās un siltāka nekā rādījumi, kas veikti daudzās citās valstīs.

Šai situācijai ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, neparasti laika apstākļi Klusā okeāna ziemeļu daļā šajā ziemā ir veicinājuši jūras karstuma vilni visā Ziemeļamerikā. Šī sasilšana Aļaskā ir saasinājusies, pateicoties siltam, augstspiediena gaisa masīvam, kas ir "iesprūdis" virs valsts. Otrkārt, klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē reģiona jūras ledu, kas parasti darbojas kā aizsargājošs vairogs, atstarojot saules starus atpakaļ kosmosā (albedo efekts). Tomēr tagad, kad jūras ledus kūst, atklājas tumšāki ūdeņi, kas absorbē vairāk saules staru, tādējādi pastiprinot sasilšanu.

Šīs pārmaiņas liecina par to, ka Arktikas reģioni no planētu "ledusskapjiem" pārvēršas par "radiatoriem". Tas izraisa Aļaskas sniega segas samazināšanos, kas varētu apdraudēt reģiona ledājus un izraisīt spēcīgākas vētras un vairāk nokrišņu nākotnē.

Janvāra beigās augstspiediena fronte izraisīja arktisko vēju pieplūdumu, kas visā valstī atnesa zem nulles temperatūru. Tomēr prognozes liecina, ka šis aukstuma periods nebūs ilgs, un februāra vidū valstī atgriezīsies siltāka temperatūra.

"Šī raksta tēma ir balstīta uz rakstu no livescience. Oriģinālrakstu varat atrast šeit: livescience."

Mūsu zeme

Arāla jūras traģēdija: no ceturtā lielākā ezera līdz nāvējošam tuksnesim

Ievads

Arāla jūra, kas kādreiz bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, ir kļuvusi par vienu no visbēdīgākā cilvēka darbības rezultātiem izraisītajām ekoloģiskajām katastrofām. Šī kādreiz dzīvības pilnā oāze Centrālāzijā ir pārtapusi par nāvējošu tuksnesi, kas ir nopietns drauds reģiona iedzīvotājiem un ekosistēmai.

Arāla jūras iznīcināšana

20. gadsimta vidū, padomju varas laikā, tika pieņemts lēmums pārvirzīt Amudarjas un Sirdarjas upes ūdeni plašai kokvilnas plantācijām, kas tika izveidotas Kazahstānā un Uzbekistānā. Šis ambiciozais projekts, kas bija vērsts uz kokvilnas ražošanas palielināšanu, izraisīja katastrofālas sekas Arāla jūrai.

Upju ūdens līmenis strauji samazinājās, un līdz ar to arī Arāla jūras ūdens līmenis. Lielais ezers sadalījās vairākos mazākos baseinos, kas laika gaitā pilnībā izžuva, atstājot pēc sevis milzīgu sāls tuksnesi – Aralkumu.

Aralkuma tuksneša sekas

Aralkuma tuksnesis ir kļuvis par vienu no lielākajiem cilvēka radītajiem tuksnešiem pasaulē. Tā milzīgās platības dēļ, kas pārsniedz 8000 kvadrātkilometrus, un spēcīgo vēju ietekmē no tuksneša virsmas tiek pacelti miljoniem tonnu sāls un putekļu. Šie putekļi satur dažādas kaitīgas vielas, tostarp pesticīdus un sāļus, kas iepriekš tika izmantoti lauksaimniecībā.

Aralkuma tuksneša putekļi rada nopietnas problēmas reģiona iedzīvotājiem un ekosistēmai:

• Veselības problēmas: Putekļi izraisa elpošanas ceļu slimības, alerģijas un citas veselības problēmas.
• Lauksaimniecības ražas samazināšanās: Putekļi piesārņo augsni un ūdeni, samazinot lauksaimniecības ražu.
• Klimata pārmaiņas: Tuksnesis ietekmē reģiona klimatu, padarot to sausāku un karstāku.
• Bioloģiskās daudzveidības zudums: Daudzas augu un dzīvnieku sugas, kas agrāk dzīvoja Arāla jūras reģionā, ir izmirušas vai atrodas izmiršanas priekšā.

Cēloņi un sekas

Arāla jūras izžūšana ir sarežģīta problēma, kas ir radusies daudzu faktoru rezultātā:

• Padomju savienības plānošanas kļūdas: Ambiciozie plāni par kokvilnas audzēšanu, neņemot vērā ekoloģiskās sekas.
• Ūdens resursu pārvaldības neefektivitāte: Netiekot veikti pasākumi, lai ierobežotu ūdens patēriņu lauksaimniecībā.
• Klimata pārmaiņas: Klimata pārmaiņas ir pastiprinājušas Arāla jūras izžūšanas procesu.

Secinājumi

Arāla jūras traģēdija ir barga atgādinājums par to, kā cilvēka darbība var negatīvi ietekmēt vidi. Šis gadījums ir kļuvis par vienu no vispazīstamākajiem piemēriem par cilvēka izraisītu ekoloģisko katastrofu. Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt visas cilvēka darbības ietekmi uz vidi un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus.

"Šī raksta tēma ir balstīta uz rakstu no [sciencealert]. Oriģinālrakstu varat atrast šeit: [sciencealert]."

Mūsu zeme

Aktīvākais vulkāns Klusā okeāna ziemeļaustrumos gatavojas izvirdumam

Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā, aptuveni 480 kilometrus no Oregonas krasta, slēpjas aktīvs zemūdens vulkāns – Aksiālais jūras kalns. Zinātnieki ir konstatējuši, ka šis vulkāns ir ievērojami uzbriedis, kas liecina par gaidāmu izvirdumu.

Vulkāns mostas:

Aksiālais jūras kalns ir viens no aktīvākajiem vulkāniem šajā reģionā. Pēdējos gados ir novērots ievērojams zemestrīču skaita pieaugums ap vulkānu, kas liecina par pastiprinātu ģeoloģisko aktivitāti. Vulkāna virsma ir sākusi deformēties, kas ir skaidra zīme par magmas uzkrāšanos zem zemes virsmas.

Kas notiks izvirduma laikā?

Zinātnieki prognozē, ka izvirdums būs relatīvi mierīgs, jo vulkāns veidojies no plānas lavas. Tā vietā, lai eksplodētu, lava visticamāk lēnām izplūdīs, veidojot jaunu jūras dibenu. Lai gan šis notikums neradīs tūlītējus draudus cilvēkiem, tas sniedz unikālu iespēju pētniekiem izpētīt zemūdens vulkānisko aktivitāti.

Svarīgi pētījumi:

Aksiālais jūras kalns ir kļuvis par dabisku laboratoriju vulkānologiem. Pētnieki jau vairākus gadus novēro vulkānu, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, zemūdens hidrofonus un seismometrus. Šie dati palīdz zinātniekiem labāk izprast, kā veidojas un attīstās zemūdens vulkāni.

"Aksiālā jūras kalna pacelšanās līmenis (zils) un kumulatīvais zemestrīču skaits (sarkans) kopš 2017. gada." (AGU24/Oregon State University)

Globālas sekas:

Lai gan šis konkrētais izvirdums, visticamāk, neradīs būtiskas sekas, pētījumi par Aksiālo jūras kalnu var palīdzēt labāk prognozēt bīstamākus vulkāniskos notikumus citur pasaulē. Zemūdens vulkānu izvirdumi var izraisīt cunami, ietekmēt jūras dzīvi un pat ietekmēt globālo klimatu.

Secinājums:

Aksiālā jūras kalna izvirdums ir atgādinājums par to, ka mūsu planēta ir dinamisks un mainīgs objekts. Izpētot šādus notikumus, mēs varam labāk izprast Zemes procesus un labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Avots: sciencealert  Nature

Mūsu zeme

"Aisbergu Karaliene" A23a traucas virzienā uz attālu Dienvidatlantijas salu. Miljoniem dzīvnieku varētu būt apdraudēti.

Ledus kalns A23a traucas virzienā uz attālo Dienviddžordžijas salu Dienvidatlantijā.  (Image credit: Samuel J Coe/Getty Images)

Līdzās neskartajām un ledājiem klātajām Antarktikas ainavām, milzīgs aisbergs A23a, kas ir lielāks par Luksemburgu, virzās ar pilnu spēku Dienvidatlantijas Dienviddžordžijas salas virzienā, radot nopietnas bažas par iespējamām sekām vietējai unikālajai florai un faunai. Ja aisbergs sadursies ar salu, tas varētu izraisīt nozīmīgas ekoloģiskās pārmaiņas un pat katastrofu.

A23a, kas atdalījās no Ronnes ledus šelfa jau 1986. gadā un sver aptuveni 3000 miljardus tonnu, ir ieguvis iesauku "Ledus karaliene" savu iespaidīgo izmēru dēļ. Pēc gadiem, kas pavadīti iestrēgstot Vedela jūrā, tas beidzot ir atbrīvojies un tagad dreifē ziemeļu virzienā, tieši Dienviddžordžijas virzienā.

Dienviddžordžija ir nozīmīga savvaļas dzīvnieku patvērums, kur mīt aptuveni 2 miljoni pingvīnu (īpaši karaliskie pingvīni), dažādas albatrosu sugas, roņi un citi jūras dzīvnieki. Šīs dzīvnieku populācijas ir pilnībā atkarīgas no nepārtrauktas piekļuves jūrai, lai iegūtu barību un vairotos.

Lielākais drauds, ko rada A23a tuvošanās, ir tā potenciāls bloķēt pieeju barības avotiem okeānā. Aisbergs varētu izveidot fizisku barjeru starp dzīvniekiem un to barošanās vietām, tādējādi ierobežojot to spēju iegūt barību un apgādāt mazuļus. Pētījumi liecina, ka tieša sadursme ar salu vai ilgstoša atrašanās tās tuvumā varētu nozīmēt ievērojamu dzīvnieku populāciju samazināšanos, jo īpaši pingvīnu un roņu vidū, kuriem ir nepieciešama regulāra barošanās.

Secinājums:

A23a tuvošanās Dienviddžordžijai ir nopietns izaicinājums vietējai ekosistēmai. Lai gan precīzas sekas ir grūti prognozēt, ir skaidrs, ka šim notikumam ir potenciāls radīt ievērojamas pārmaiņas reģiona dabā. Zinātnieki turpinās rūpīgi sekot līdzi situācijai un pētīt leduslādes ietekmi uz vidi.

Avots: livescience

Mūsu zeme

Jauns pētījums atklāj lēnu kustību periodu pirms zemestrīcēm

Jauns pētījums liecina, ka pirms zemestrīcēm varētu būt nepieciešams lēns, nemanāms kustības periods ievadfāzē. Pētījums, kas koncentrējās uz materiālu plīšanas pamatprincipiem, laboratorijās veica eksperimentus ar plaisām plastmasas lapās. Šie eksperimenti atklāja pamata fiziku, kā darbojas plaisas – īpaši to, kā berzes uzkrāšanās divu virsmu saskarsmes vietā pārvēršas pēkšņā plīsumā. Džeijs Finebergs, pētījuma autors un fiziķis no Ebreju Universitātes Jeruzalemē, norādīja, ka šie atklājumi attiecas arī uz reālās pasaules zemestrīcēm.

Finebergs paskaidroja, ka materiālu veids, no kā sastāv plātnes, nav būtisks. Lūzumā notiks tāds pats fiziskais process, kas notiek laboratorijas apstākļos. Zemestrīces rodas, kad divas tektoniskās plātnes (Zeme sastāv no vairākām lielām plātnēm, ko sauc par tektoniskajām plātnēm. Šīs plātnes lēnām pārvietojas, un to saskares vietās uzkrājas spriegums), kas kustas viena pret otru, "saķeras" vai "bloķējas berzes dēļ", ļaujot plaisai uzkrāt spriegumu. Šī trauslā zona, kas nereaģē uz spriegumu, ir noteiktā biezumā un "pārtrūkst" zemestrīces laikā. Pētījums parāda, ka pirms šī pēkšņā lūzuma notiek lēns, nemanāms kustības periods, kas varētu kalpot par brīdinājuma signālu.

Pētījumā izmantoja termoplastu, kas pazīstams kā polimetilmetakrilāts, un eksperimentālajā vidē radīja zemestrīcēm līdzīgas plaisas. Izmantojot teorētisko matemātiku un laboratorijas eksperimentus, pētnieki simulēja zemestrīču lūzumus laboratorijas apstākļos, precīzi kontrolējot apstākļus un mērot plaisu izplatīšanos. Šī pieeja ļāva viņiem novērot un analizēt lēno kustību periodu pirms pēkšņā lūzuma, kas ir grūti izdarāms reālos apstākļos.

Kāda ir šī pētījuma nozīme un kāpēc tas ir svarīgi?

Šis pētījums ir nozīmīgs, jo tas sniedz jaunu ieskatu par to, kā sākas zemestrīces. Atklājot lēno kustību periodu pirms pēkšņā lūzuma, zinātnieki varētu iegūt iespēju agrāk prognozēt zemestrīces. Pašreizējās metodes zemestrīču prognozēšanai ir ierobežotas, un precīza prognoze ir ļoti sarežģīta. Tomēr, ja būtu iespējams laikus noteikt šo lēno kustību periodu, tas varētu dot laiku, lai brīdinātu iedzīvotājus un samazinātu potenciālos zaudējumus.

Konkrētāk, šis pētījums varētu palīdzēt:

• Izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas: Ja mēs varētu noteikt šo lēno kustību periodu reālos apstākļos, mēs varētu izveidot sistēmas, kas brīdinātu cilvēkus par gaidāmu zemestrīci. Pat daži brīdināšanas mirkļi varētu glābt dzīvības, ļaujot cilvēkiem patverties drošās vietās.
• Labāk izprast zemestrīču mehānismus: Pētījums palīdz labāk izprast fiziskos procesus, kas notiek pirms un zemestrīces laikā. Šī izpratne ir būtiska, lai izstrādātu efektīvākas metodes zemestrīču seku mazināšanai.
• Uzlabot ēku un infrastruktūras noturību: Izpratne par zemestrīču mehāniku var palīdzēt inženieriem projektēt ēkas un infrastruktūru, kas ir noturīgākas pret zemestrīcēm.

Lai gan šis pētījums ir tikai sākums, tas ir svarīgs solis ceļā uz labāku zemestrīču prognozēšanu un to seku mazināšanu. Turpmāki pētījumi, kas balstīti uz šiem atklājumiem, varētu sniegt vēl precīzāku informāciju un palīdzēt izstrādāt praktiskus risinājumus.

Avots: livescience

Lāzera tehnoloģija atdzīvina 1200 gadus vecos tetovējumus uz Peru mumijām

Jaunās tehnoloģijas piedāvā iespēju ielūkoties pagātnē un atklāt senos tetovējumus uz Peru mumijām, kas ir aptuveni 1200 gadus vecas. Izmantojot lāzera-stimulēto fluorescenci (LSF), zinātnieki varēja redzēt tetovējumus, kas ar laiku bija izbalējuši un kļuvuši neredzami ar neapbruņotu aci.

Tetovējumu pētījumi uz senajām "Chancay" kultūras mumijām sniedz vērtīgu ieskatu par senās Peru iedzīvotāju mākslu, reliģiju un ikdienas dzīvi. Piemēram, tetovējumi attēloja dažādus dzīvniekus, dievības un citus elementus, kas bija nozīmīgi šīs kultūras iedzīvotājiem. Daži tetovējumi, kas tika atrasti, ir ārkārtīgi sarežģīti un detalizēti, kas norāda uz māksliniecisko prasmju augsto līmeni.

Pētījums arī parāda, cik svarīga ir modernā tehnoloģija arheoloģijas jomā. LSF metode ļauj atklāt detaļas, kas citādi paliktu apslēptas mūžībā. Šī tehnoloģija izmanto fluorescenci, lai radītu attēlus, kas palīdzēs pētniekiem labāk izprast senos cilvēkus un viņu kultūru. LSF metode izcili atklāj tetovējumu pigmentus, kas ir dziļi iestrādāti ādā un kas laika gaitā varēja izbalināt.

Šāda veida pētījumi palīdz mums labāk izprast senās civilizācijas un to unikālās tradīcijas, kas veidojušas cilvēces vēsturi. Arheologi var izmantot šīs tehnoloģijas, lai atklātu vairāk informācijas par senajiem cilvēkiem, viņu māksliniecisko izpausmi un ikdienas dzīvi. Piemēram, tetovējumi, kas attēlo dzīvniekus un dievības, var sniegt ieskatu par senās reliģijas un mitoloģijas lomu ikdienas dzīvē.

LSF metode ir arī nozīmīga, jo tā var palīdzēt saglabāt šos vēsturiskos atradumus nākamajām paaudzēm. Atklājot un dokumentējot šos tetovējumus, zinātnieki var saglabāt šos vēsturiskos pierakstus, kas palīdzēs turpmākajiem pētniekiem un interesentiem izprast senās civilizācijas. Šis process palīdz arī veidot kultūras mantojuma saglabāšanas stratēģijas, kas ir būtiskas mūsu pagātnes aizsardzībai un saglabāšanai.

Avots: livescience.com

Globālā sasilšana: 2024. gads iezīmē vēsturisku temperatūras rekordu

2024. gads ieies vēsturē kā Zemes viskarstākais gads, un šis rekords ir neatgriezeniski mainījis mūsu planētu. Zinātnieki brīdina, ka globālā sasilšana ir sasniegusi kritisko punktu, kam būs ilgtermiņa sekas visā pasaulē. Vidējā globālā temperatūra 2024. gadā pieauga par 1.5°C salīdzinājumā ar pirmo iepriekšējo gadu. Šis pieaugums rada būtisku ietekmi uz ekosistēmām, klimata modeļiem un cilvēka dzīvi.

Globālās sasilšanas ietekme 2024. gadā bija jūtama visur. Vidējās temperatūras visā pasaulē sasniedza rekordaugstus līmeņus, un daudzos reģionos tika piedzīvoti postoši karstuma viļņi. Šie ekstrēmie laika apstākļi izraisīja plašus mežu ugunsgrēkus, kas iznīcināja tūkstošiem hektāru meža un atstāja miljoniem cilvēku bez mājām.

Sausums kļuva par ikdienu daudzos reģionos, īpaši Āfrikā un Āzijā, kur lauksaimniecība ir atkarīga no nokrišņiem. Ūdens trūkums ietekmēja gan cilvēku dzīvi, gan lauksaimniecības ražību, radot pārtikas krīzi un paaugstinot pārtikas cenas. Arī Eiropā un Amerikā sausuma dēļ cieta lauksaimniecība, un daudzi lauksaimnieki zaudēja savus iztikas avotus.

Arktikas un Antarktikas ledāji turpināja strauji kust, kas izraisīja jūras līmeņa paaugstināšanos. Piekrastes kopienas saskārās ar lielu plūdu risku, un daudzas piekrastes pilsētas tika applūdinātas. Šis process, kas turpināsies arī nākotnē, apdraud miljoniem cilvēku dzīves un īpašumus.

Klimata pārmaiņas ietekmēja arī ekosistēmas. Daudzu sugu dzīvotnes tika iznīcinātas, izraisot dzīvnieku un augu sugu izzušanu. Ekosistēmu līdzsvars tika izjaukts, un tas radīja neparedzamas sekas uz bioloģisko daudzveidību. Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir būtisks drauds ne tikai dabai, bet arī cilvēka izdzīvošanai, jo tiek apdraudētas ekosistēmas, kas nodrošina dzīvībai nepieciešamās resursus.

Cilvēku veselība arī bija nopietni apdraudēta. Karstuma viļņu laikā daudzi cilvēki cieta no karstuma trieciena, dehidratācijas un citu veselības problēmu. Piesārņojums, ko rada mežu ugunsgrēki, pasliktināja gaisa kvalitāti, izraisot elpošanas ceļu slimības un citas veselības problēmas. Globālā sasilšana veicina arī tādu slimību izplatību, kuras agrāk bija ierobežotas konkrētos reģionos, piemēram, tropu slimības, kas tagad izplatās uz mērenajiem reģioniem.

Ekonomiskās sekas ir neizbēgamas. Lauksaimniecības zaudējumi, infrastruktūras bojājumi un veselības aprūpes izmaksas tikai daži no finanšu izaicinājumiem, ar kuriem pasaulē saskarsies nākamajos gados. Klimata pārmaiņu radītās izmaksas ir milzīgas, un tās ietekmēs gan individuālos cilvēkus, gan valstu ekonomikas.

Sociālās sekas ir arī būtiskas. Klimata bēgļi - cilvēki, kuri ir spiesti pamest savas mājas plūdu, sausuma vai citu klimata pārmaiņu dēļ, kļūst arvien izplatītāki. Piespiedu migrācija radīs papildus slogu jau tā nestabilām valstīm un radīs jaunas humānās krīzes.

Senais Plēsējs: Atklāts 12 Miljonus Gadu Vecs Krokodils

Peru  tuksneša karstajā saulē mirdz ne tikai smiltis, bet arī zinātnisks atklājums, kas atklāj aizraujošu stāstu par senatni. Paleontologi šajā apvidū ir atraduši fantastiski saglabātu fosīliju - 12 miljonus gadu vecu krokodilu! Šis atklājums sniedz mums iespēju ielūkoties senās pasaules dzīvē un izprast dzīvnieku valsts attīstību dziļi pagātnē.

Krokodila Noslēpums

Šis konkrētais plēsējs, kas pieder gangas gaviālu sugai, lielākoties ēd zivis. Tā aptuveni trīs metru garais ķermenis, kas ir līdzīgs mūsdienu žirafes mazuļa izmēram, ļāva tam veiksmīgi medīt un dzīvot savā unikālajā biotopā. Iedomājieties - pirms miljoniem gadu šis milzis peldēja pa Peru senajām jūrām, medījot laupījumu ar saviem asajiem zobiem un izstiepto purnu.

Zinātniski nozīmīgais atklājums

Šī fosilija ir īpaši nozīmīga, jo tā ir viena no vislabāk saglabātajām gangas gaviālu fosilijām, kas līdz šim atrasta. Tā sniedz detalizētu ieskatu par krokodilu bioloģiju, anatomiju un dzīvesveidu senatnē. Zinātnieki cer iegūt vairāk informācijas no šīs fosilijas, piemēram, par šī krokodila medību metodēm, barošanās paradumiem un tā lomu toreizējā ekosistēmā.

Vai zinājāt, ka gaviāliem ir īpaši šauri un smailīgi purni, kas ir perfekti piemēroti zivju ķeršanai? Šī īpašība ļāva viņiem efektīvi medīt ūdensdzīvniekus un izdzīvot dažādos vides apstākļos. Šis atklājums varētu palīdzēt noskaidrot, vai šī īpašība gaviāliem ir bijusi jau pirms 12 miljoniem gadu, un kā tā mainījās laika gaitā.

Pētījuma Turpinājums

Zinātnieki turpina pētīt šo aizraujošo fosiliju, un, iespējams, viņi drīz vien atklās vēl vairāk noslēpumu par šo senā plēsēja dzīvi. Fosiliju izpēte var sniegt jaunu izpratni par dzīvnieku evolūciju, pielāgošanās spējām un izdzīvošanas stratēģijām. Kas zina, varbūt nākotnē mēs pat uzzināsim tā vārdu un vēl vairāk interesantu detaļu par šī krokodila dzīvi un laiku.

Ietekme uz Zinātni un Sabiedrību

Šis atklājums ir nozīmīgs ne tikai zinātniskajā kopienā, bet arī sabiedrībai kopumā. Tas sniedz mums unikālu iespēju ielūkoties pagātnē un saprast, kā dzīvnieki pielāgojās un attīstījās dažādos dzīves apstākļos. Turklāt šie pētījumi veicina sabiedrības interesi par paleontoloģiju un dzīvās dabas vēsturi, iedvesmojot jauno paaudzi pievērsties zinātnei un dabas izpētei.

Peru Ģeoloģijas, kalnrūpniecības un metalurģijas institūts un La Union skolas atradums ir spilgts piemērs tam, cik daudz noslēpumu vēl slēpjas zem mūsu kājām, gaidot, kad tiks atklāti. Tas mums atgādina par dabas daudzveidību un to, cik daudz vēl ir jāatklāj un jāsaprot par mūsu planētas vēsturi un dzīvību.

Oranžo Kaķu Noslēpums: Atklājums pēc 60 Gadu Pētījumiem

Vai esi kādreiz brīnījies, kas padara oranžos kaķus tik īpašus? Pēc vairāk nekā 60 gadu ilgas pētniecības, zinātnieki beidzot ir atklājuši slepeno sastāvdaļu, kas nosaka šo brīnišķīgo radību īpašo krāsu un šarmu.

Gēni, Kas Padara Tos Īpašus

Oranžo kaķu unikālais izskats ir saistīts ar specifiskiem gēniem, kas kontrolē melanīna pigmenta veidošanos viņu kažokā. Melanīns ir atbildīgs par dažādām krāsu nokrāsām dzīvnieku un cilvēku pasaulē. Oranžo kaķu gadījumā īpašs melanīna veids, kas pazīstams kā feomelanīns, rada šo silto un dzīvīgo toņu gammu.

Interesanti, ka krāsa, kas oranžajiem kaķiem piešķir to unikalitāti, ir saistīta ar dzimumu. Lielākā daļa oranžo kaķu ir tēviņi, jo gēns, kas izraisa oranžo krāsu, ir saistīts ar X hromosomu. Kaķiem ir X un Y hromosomas, un tēviņiem ir tikai viena X hromosoma, kas nozīmē, ka oranžais gēns uzreiz izpaužas. Savukārt mātītēm ir divas X hromosomas, kas nozīmē, ka viņām nepieciešams mantojums no abiem vecākiem, lai būtu oranža krāsa.

Oranžo Kaķu Personība

Pastāv aizraujošas teorijas par to, ka oranžajiem kaķiem ir īpaša personība. Daži īpašnieki apgalvo, ka viņu oranžie kaķi ir ārkārtīgi mīļi, sabiedriski un rotaļīgi. Zinātnieki joprojām strādā pie tā, lai noskaidrotu, vai kaķu krāsa var ietekmēt viņu uzvedību, taču līdz šim iegūtie dati liecina, ka ģenētika un vide kopā veido kaķu uzvedības spektru. Pētījumi liecina, ka oranžie kaķi bieži vien ir draudzīgāki un aktīvāki, salīdzinot ar citiem kaķiem.

Svarīga Atklāsme

Šis atklājums ir svarīgs ne tikai, lai saprastu kaķu ģenētiku, bet arī lai palīdzētu mīlēt un saprast mūsu mīļotos mājdzīvniekus vēl labāk. Tas sniedz ieskatu gēnu lomā un viņu ietekmi uz izskatu un iespējamo uzvedību.

Oranžo kaķu popularitāte un šarms turpinās iedvesmot un aizraut cilvēkus visā pasaulē. Šis pētījums mums atgādina par dabas un dzīvnieku daudzveidības brīnumiem, ko mēs joprojām tikai sākam saprast.

Oranžajiem kaķiem piemīt ne tikai krāšņa kažoka krāsa, bet arī īpaša saikne ar cilvēkiem. Daudzi oranžo kaķu īpašnieki apstiprina, ka šie kaķi ir ārkārtīgi uzticīgi un emocionāli. Viņi bieži kļūst par ģimenes mīluļiem, kas dalās gan priekos, gan bēdās. Šī emocionālā saikne starp cilvēku un kaķi padara oranžos kaķus par īstiem draugiem un dzīves pavadoņiem.

Zinātnes Nākotnes Iespējas

Šis atklājums par oranžo kaķu ģenētiku ir tikai sākums. Zinātnieki turpina izpētīt dzīvnieku ģenētiku un tās saikni ar uzvedību un personību. Šādi pētījumi var atklāt vēl vairāk par to, kā gēni ietekmē mūsu mīļotos mājdzīvniekus un kā mēs varam viņus labāk saprast un rūpēties par viņiem. Turklāt, izpratne par kaķu ģenētiku var veicināt arī cilvēku ģenētikas pētījumus, sniedzot jaunu ieskatu par dzīvības dažādību un attīstību.

Oranžo kaķu noslēpums ir izpētīts un saprasts, taču vēl daudz kas paliek nezināms par citiem dzīvnieku pasaules aspektiem. Zinātne turpina virzīties uz priekšu, atklājot arvien jaunas un aizraujošas detaļas par mūsu planētas daudzveidīgo dzīvību.

Avots: sciencealert

Milzu aisbergs dreifē Dienvidu okeānā: draudi un iespējamās sekas

Antarktīdas ledus šelfa atlūšana

Nesen no Antarktīdas ledus atdalījās milzīgs aisbergs, kura platība ir līdzvērtīga divu Londonas pilsētu izmēriem. Šis notikums ir izraisījis plašu sabiedrības un zinātnieku interesi, jo tas kalpo kā vēl viens pierādījums tam, ka mūsu planēta sasilst un polārajos reģionos notiek nozīmīgas izmaiņas.

Kāpēc tas ir tik nozīmīgi?

• Globālās sasilšanas sekas: Aisberga atlūšana ir tieši saistīta ar globālo sasilšanu. Augstākas gaisa temperatūras izraisa ledus kušanu un ledāju nestabilitāti. Šis notikums ir skaļš signāls par to, ka klimata pārmaiņas ir reālas un to sekas jau ir manāmas visā pasaulē.
• Ietekme uz jūras ekosistēmām: Milzīgs aisbergs, dreifējot pa okeānu, var būtiski ietekmēt jūras ekosistēmas. Tas var bloķēt kuģošanas ceļus, izmainīt jūras straumes un apdraudēt dzīvniekus, kas dzīvo šajā reģionā, piemēram, pingvīnus, roņus un zivis.
• Jūras līmeņa celšanās: Lai gan šis konkrētais aisbergs tieši neizraisīs būtisku jūras līmeņa paaugstināšanos, tas ir viens no daudzajiem faktoriem, kas kopumā veicina jūras līmeņa celšanos. Ja turpināsies ledāju kušana, tas var radīt nopietnas sekas piekrastes pilsētām un valstīm visā pasaulē.
• Zinātnieku pētījumi: Šis notikums sniedz zinātniekiem vērtīgu informāciju par ledāju dinamiku un klimata pārmaiņu ietekmi uz Antarktīdu. Pētījumu rezultāti palīdzēs precīzāk prognozēt turpmākās izmaiņas un veidot efektīvākus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai.

Kādas ir iespējamās sekas?

• Dabas katastrofas: Dreifējošais aisbergs var radīt bīstamas situācijas kuģiem un izraisīt neparedzētas dabas katastrofas.
• Ekonomiskie zaudējumi: Aisberga kustība var ietekmēt jūras transportu un zvejniecību, tādējādi radot ekonomiskus zaudējumus reģiona iedzīvotājiem.
• Bioloģiskā daudzveidība: Izmaiņas jūras ekosistēmā var apdraudēt daudzu dzīvnieku sugu izdzīvošanu un samazināt bioloģisko daudzveidību.

Ko mēs varam darīt?

Lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas, ir nepieciešams:

• Samazināt oglekļa dioksīda emisijas: Katrs no mums var pielikt savu roku, izvēloties videi draudzīgākus transporta līdzekļus, taupot enerģiju un atbalstot atjaunojamos enerģijas avotus.
• Atbalstīt zaļās tehnoloģijas: Investīcijas zaļajās tehnoloģijās ir būtiskas, lai pārietu uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
• Izglītot sabiedrību: Ir svarīgi informēt cilvēkus par klimata pārmaiņu sekām un mudināt viņus aktīvi iesaistīties to mazināšanā.
• Atbalstīt zinātni: Zinātnieku pētījumi ir būtiski, lai labāk izprastu klimata pārmaiņas un meklētu risinājumus.

Secinājums

Milzu aisberga atlūšana ir skaidrs signāls par to, ka mūsu planēta ir mainījusies. Lai saglabātu mūsu planētu nākamajām paaudzēm, ir nepieciešamas tūlītējas un apzinātas darbības.

Vai Tu domā, ka cilvēce spēs pietiekami ātri reaģēt uz klimata pārmaiņām? Dalies savās domās komentāros!

Avots: dailymail.com

Zaudētais pasaules brīnums: Dorsetas fosilais mežs

Ieskats aizvēsturē

Anglijas dienvidu krastā, starp stāvajām klintīm un vētrainajām jūrām, slēpjas noslēpums, kas mūs aizved miljoniem gadu tālā pagātnē. Dorsetas fosilais mežs ir kā kapsula laikā, kas mūs pārnes uz periodu, kad dinozauri klejoja pa Zemi, un milzīgi koki stiepās pret debesīm. Šis unikālais ģeoloģiskais veidojums ir ne tikai vizuāli iespaidīgs, bet arī sniedz mums neticamu iespēju ielūkoties senajā pagātnē un izprast mūsu planētas evolūciju.

Kā radās fosilais mežs?

Jura periods, kas ilga aptuveni 50 miljonus gadu, bija laiks, kad mūsu planēta piedzīvoja straujas izmaiņas. Kontinenti pārvietojās, klimats mainījās, un dzīvība uz Zemes attīstījās neticami strauji. Tieši šajā periodā, apmēram pirms 145 miljoniem gadu, Anglijas dienvidu krastā sāka veidoties fosilais mežs.

Kad jūras līmenis pazeminājās, atklājot jaunas zemes platības, šajās teritorijās sāka augt dažādi augi, tostarp senas skuju koku sugas, koku papardes un cikādes. Šie koki veidoja blīvus mežus, kas stiepās gar piekrasti. Tomēr šī idille nebija mūžīga. Klimats atkal mainījās, un jūras līmenis sāka celties. Koki tika appludināti un pakāpeniski noslīka.

Bet šeit sākas patiesi pārsteidzošais stāsts. Pateicoties sīkiem mikroorganismiem, kas apdzīvoja koku stumbrus, šie koki nevis sapuva, bet gan pārakmeņojās. Mikroorganismi uz koku virsmas veidoja īpašus kaļķakmens slāņus, kas aizsargāja koksni no sabrukšanas. Laika gaitā šie slāņi kļuva arvien biezāki, līdz galu galā pārvēršoties par cietu akmeni. Tā radās unikāli ģeoloģiski veidojumi, ko mēs šodien saucam par fosiliem mežiem.

Kas padara Dorsetas fosilo mežu tik īpašu?

Dorsetas fosilais mežs ir īpašs vairāku iemeslu dēļ:

• Vecums: Mežs ir aptuveni 145 miljonus gadu vecs, kas padara to par vienu no vecākajiem saglabājušajiem mežiem pasaulē.
• Saglabāšanās: Pateicoties unikālajiem apstākļiem, kuros mežs veidojās, daudzi koki ir saglabājušies ļoti labā stāvoklī.
• Bioloģiskā daudzveidība: Mežā ir atrastas dažādu augu sugu fosilijas, kas liecina par bagātu bioloģisko daudzveidību Jura periodā.
• Ģeoloģiskā vērtība: Fosilais mežs sniedz mums vērtīgu informāciju par Zemes ģeoloģisko vēsturi un klimata izmaiņām.

Apraksts par fosilijām, kas atrastas Dorsetas fosilajā mežā

Dorsetas fosilais mežs ir patiesi unikāls ģeoloģisks veidojums, kas glabā neskaitāmus noslēpumus par senatni. Viena no fascinējošākajām šī meža iezīmēm ir tajā atrastās fosilijas. Tās sniedz mums neticamu iespēju ielūkoties dzīvē, kāda tā bija pirms miljoniem gadu.

Kādas fosilijas ir atrastas?

Lielākā daļa fosiliju, kas atrastas Dorsetas fosilajā mežā, pieder senam ciprešu veidam, ko sauc par Protocupressinoxylon. Šie koki bija dominējošā augu suga šajā reģionā Jura perioda beigās. Fosilijās ir saglabājušies ne tikai koku stumbri, bet arī to zari, saknes un pat dažas lapas.

Zaudētais brīnums

Diemžēl, laika gaitā un cilvēku darbības rezultātā, fosilais mežs ir cietis. Daudzi koku stumbri ir izlaupīti, un tikai daļa no meža ir saglabājusies līdz mūsdienām. Neskatoties uz to, Dorsetas fosilais mežs joprojām ir viens no visapmeklētākajiem ģeoloģiskajiem objektiem Anglijā. Tas ir vieta, kur mēs varam sajust savienojumu ar senatni un apbrīnot dabas spēku, kas veido mūsu planētu.

Ko mēs varam mācīties no fosilā meža?

Dorsetas fosilais mežs ir ne tikai skaists dabas veidojums, bet arī vērtīgs zinātnisks objekts. Izpētot šo mežu, zinātnieki var iegūt daudz informācijas par:

• Klimata izmaiņām: Meža veidošanās un iznīcināšana ir saistīta ar lielām klimata izmaiņām, kas notika Jura periodā.
• Augu evolūcijai: Fosilijas sniedz mums informāciju par to, kā augi attīstījās un pielāgojās mainīgajiem apstākļiem.
• Dinozauriem: Mežā ir atrastas arī dinozauru pēdas, kas liecina par to, ka šie milzīgie rāpuļi dzīvoja tajā pašā laikā kā koki.

Secinājums

Dorsetas fosilais mežs ir mūsu planētas vēstures liecinieks. Tas ir atgādinājums par to, ka mūsu pasaule ir nemitīgi mainījusies un turpinās mainīties. Izpētot šo unikālo ģeoloģisko veidojumu, mēs varam labāk izprast mūsu planētu un savu vietu tajā.

Turpinājums:

Šis ir tikai neliels ieskats Dorsetas fosilā mežā. Lai pilnībā izprastu šī unikālā veidojuma nozīmi, būtu nepieciešams daudz vairāk pētījumu un analīžu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka fosilais mežs ir ne tikai aizvēstures liecinieks, bet arī iedvesmas avots zinātniekiem un visiem tiem, kas interesējas par mūsu planētas vēsturi.

"Šī raksta ideja un informācija ir balstīta uz materiālu, kas sākotnēji publicēts mājaslapā [livescience.com]. Plašāk par šo tēmu varat lasīt šeit: [https://www.livescience.com/planet-earth/fossils/fossil-forest-dorset-englands-145-million-year-old-tree-stump-fossils-preserved-by-ancient-microbes]."

Sausuma ēra: Trīs ceturtdaļas Zemes izžūst, draudot miljardiem cilvēku

Mūsu planēta izžūst. Nesenais ANO ziņojums norāda, ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā trīs ceturtdaļas Zemes virsmas ir kļuvušas būtiski sausākas. Šīs plašās izmaiņas, ko galvenokārt izraisījušas klimata pārmaiņas, apdraud miljardus cilvēku un mūsu planētas ekosistēmas.

Kas notiek?

Pieaugošā temperatūra, ko izraisa siltumnīcefekta gāzes, paātrina ūdens iztvaikošanu no zemes virsmas. Tā rezultātā daudzi reģioni saskaras ar ilgstošiem sausuma periodiem, kas noved pie augsnes degradācijas, ūdens trūkuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma. Situāciju vēl vairāk pasliktina neapdomīga zemes izmantošana un ūdens resursu pārvaldība.

Kādas ir sekas?

• Pārtikas ražošanas apdraudējums: Sausums apdraud lauksaimniecību, izraisot ražas samazināšanos un pārtikas cenu pieaugumu.
• Ūdens trūkums: Daudzi reģioni jau saskaras ar ūdens trūkumu, un situācija tikai pasliktināsies, ja sausums turpināsies.
• Migrācija: Sausums var izraisīt masveida migrāciju, jo cilvēki meklēs labākus dzīves apstākļus.
• Ekosistēmu sabrukšana: Sausums iznīcina mežus, savannas un citas ekosistēmas, kas ir būtiskas bioloģiskajai daudzveidībai.

Kas jādara?

Lai mazinātu sausuma negatīvo ietekmi, ir nepieciešami tūlītēji un ilgtermiņa pasākumi:

• Cīņa pret klimata pārmaiņām: Mazinot siltumnīcefekta gāzu izmešus, mēs spēsim aizkavēt globālās sasilšanas procesu un samazināt sausuma risku.
• Ūdens resursu efektīva izmantošana: Ir nepieciešams uzlabot ūdens apsaimniekošanu, ieviest ūdens taupīšanas tehnoloģijas un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.
• Ekosistēmu atjaunošana: Atjaunojot mežus un citas ekosistēmas, mēs varam palielināt ūdens saglabāšanu un mazināt eroziju.
• Starptautiska sadarbība: Sausums ir globāla problēma, kas prasa starptautisku sadarbību, lai rastu efektīvus risinājumus.

Secinājums

Sausums ir viens no nopietnākajiem izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies 21. gadsimtā. Lai izdzīvotu un nodrošinātu nākamajām paaudzēm veselīgu planētu, mums ir jārīkojas tūlīt un kopīgi.

Piezīme: "Šī raksta ideja un informācija ir balstīta uz materiālu, kas sākotnēji publicēts mājaslapā livescience.com. Plašāk par šo tēmu varat lasīt šeit: https://www.livescience.com/planet-earth/climate-change/an-existential-threat-affecting-billions-three-quarters-of-earths-land-became-permanently-drier-in-last-three-decades."

Kas slēpjas aiz tiem 30% lietus? Izskaidrojam laika prognožu skaitļus!

Vai esi kādreiz skatījies laika ziņas un domājis, ko īsti nozīmē tas, ka ir 30% iespēja, ka līs? Šis skaitlis var šķist neskaidrs, bet patiesībā tas ir meteorologu rīks, lai palīdzētu mums plānot savu dienu.

Ko nozīmē 30% lietus iespējamība?

Kad laika prognozē ir norādīts, piemēram, 30% iespēja nokrišņiem, tas nozīmē, ka ir 30% varbūtība, ka konkrētajā vietā līs vismaz nedaudz – aptuveni 0,25 milimetri lietus, sniega vai krusas.

Bet ko tas īsti nozīmē?

• Nav jādomā, ka līs tieši 30% dienas. Šis skaitlis neattiecas uz laika posmu, bet gan uz kopējo varbūtību, ka vispār līs.
• Tas arī nenozīmē, ka līs visā teritorijā. 30% attiecas uz konkrēto vietu, kas norādīta prognozē.
• Lietus intensitāte var būt ļoti atšķirīga. Pat ja ir 30% iespēja lietus, tā var būt gan īslaicīga lietusgāze, gan ilgstošs smidzinājums.

Kā meteorologi nosaka šo skaitli?

Meteorologi izmanto sarežģītus datormodeļus, kas analizē milzīgu daudzumu datu par temperatūru, mitrumu, vēju un citiem faktoriem. Šie modeļi simulē dažādus iespējamos laika apstākļu scenārijus, un, pamatojoties uz šiem simulācijām, tiek aprēķināta nokrišņu varbūtība.

Kāpēc šī informācija ir noderīga?

Zinot nokrišņu varbūtību, mēs varam labāk plānot savu dienu. Piemēram, ja ir 30% iespēja lietus, varbūt vēlēsies paņemt līdzi lietussargu vai vieglu jaku, lai būtu gatavs jebkuram scenārijam.

Svarīgi atcerēties:

• Laika prognozes nav precīzas uz 100%. Atmosfēra ir ļoti dinamiska, un pat vismodernākie modeļi nevar paredzēt laika apstākļus ar absolūtu precizitāti.
• Nokrišņu varbūtība ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas jāņem vērā, plānojot savu dienu. Piemēram, vēja ātrums un mitrums arī var ietekmēt to, kā mēs jūtamies ārā.

Secinājums

Lai gan 30% lietus iespējamība var šķist neskaidra, tā ir noderīga informācija, kas palīdz mums pieņemt labākus lēmumus par to, kā pavadīt savu dienu. Atceroties, ka šis skaitlis ir tikai varbūtība, un ka laika apstākļi var mainīties negaidīti, mēs varam būt labāk sagatavoti jebkādiem pārsteigumiem.

Piezīme: 

"Šī raksta ideja un informācija ir balstīta uz materiālu, kas sākotnēji publicēts mājaslapā www.livescience.com. Plašāk par šo tēmu varat lasīt šeit: https://www.livescience.com/planet-earth/weather/what-does-a-weather-report-of-30-percent-chance-of-rain-mean?utm_medium=referral&utm_source=pushly&utm_campaign=All%20Push%20Subscribers"

3D skenēšana atklāj pārsteidzošus atklājumus par krusu, kas var palīdzēt prognozēt nākotnes vētras

Zinātnieki ir izpētījuši lielus krusas gabalus, izmantojot īpašu skeneri. Šis skeneris ir līdzīgs tam, ko ārsti izmanto, lai ielūkotos cilvēka ķermenī. Ar tā palīdzību mēs varam redzēt, kā krusa ir veidojusies no iekšpuses, nesadalot to gabalos.

Izrādās, ka krusa ir kā sīpols – tai ir daudz dažādu slāņu. Katrs slānis mums stāsta par to, kā krusa ir augusi. Mēs atklājām, ka krusas sākums ne vienmēr ir pašā centrā, un ka krusa var augt dažādos virzienos. Tas nozīmē, ka krusas forma var būt ļoti dažāda.

Šis atklājums ir svarīgs, jo tas palīdz mums labāk saprast, kā veidojas spēcīgas vētras ar krusu. Zinot to, mēs varēsim labāk prognozēt, kad un kur varētu būt liela krusa, un pasargāt cilvēkus un īpašumus no bojājumiem.

• Datortomogrāfija – īpašs aparāts, kas ļauj "ieskatīties iekšā" dažādos objektos, neraujot tos gabalos.
• Slāņi – dažādi krusas daļu slāņi, kas ir veidojušies dažādos laikos un apstākļos.
• Embrijs – krusas sākums, vieta, kur tā sāka veidoties.

Iedomājies, ka krusa ir milzīga ledus bumba, kas krīt no debesīm. Katrs krusas slānis ir kā atmiņa par apstākļiem, kādos tā veidojusies. Tas ir līdzīgi koka gredzenu lasīšanai, tikai šoreiz tie stāsta par krusas vēsturi.

"Šī raksta ideja un informācija ir balstīta uz materiālu, kas sākotnēji publicēts mājaslapā [phys.org]. Plašāk par šo tēmu varat lasīt šeit: https://phys.org/news/2024-12-3d-scans-giant-hailstones-reveal.html"