Jauns pētījums atklāj, ka pasaules ledāji kūst ar tādu ātrumu, ka katru sekundi tiek zaudēts ledus, kas atbilst trīs olimpisko baseinu tilpumam
Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts 2025. gada 19. februārī žurnālā "Nature", pasaules ledāji kopš 2000. gada katru gadu zaudē vidēji 300 miljardus tonnu ledus, kas atbilst 5% no to kopējā apjoma. Šis zaudējums ir līdzvērtīgs trim olimpiskajiem peldbaseiniem, kas izkūst vai atdalās no ledājiem katru sekundi. Šo satraucošo samazinājumu izraisa globālā sasilšana, ko veicina pieaugošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Pētījuma vadošais autors, Cīrihes Universitātes profesors un Pasaules ledāju monitoringa dienesta direktors Mihaels Zemps (Michael Zemp), norādīja, ka, lai gan bija sagaidāms, ka ledāji kūst, pēdējo gadu laikā zaudētā ledus apjoms ir šokējošs pat zinātniekiem. Eiropas Alpos un Pirenejos ledāji piedzīvojuši īpaši lielus zaudējumus, zaudējot 40% no sava apjoma pētījuma periodā. Alpos vien ledāji zaudēja 10% no sava ledus tikai divu gadu laikā.
Pētījumā tika apkopoti satelītu dati un tiešie mērījumi no visiem pasaules ledāju reģioniem, izņemot Grenlandes un Antarktikas ledus segas, kas ir tik lielas, ka to reakcija uz sasilšanu ir aizkavēta. Zinātnieki apkopoja un pārveidoja simtiem ar ledājiem saistītu datu kopu laika rindās, lai analizētu un izveidotu globālu ainu par ledāju izmaiņām laika gaitā.
Rezultāti atklāja ievērojamas reģionālās atšķirības ledus zudumos pētījuma periodā. Kamēr Alpu un Pireneju ledāji piedzīvoja vislielāko samazinājumu attiecībā pret to lielumu, subantarktisko salu ledāji zaudēja tikai aptuveni 2% no sava ledus.