"Aisbergu Karaliene" A23a traucas virzienā uz attālu Dienvidatlantijas salu. Miljoniem dzīvnieku varētu būt apdraudēti.
Ledus kalns A23a traucas virzienā uz attālo Dienviddžordžijas salu Dienvidatlantijā.
(Image credit: Samuel J Coe/Getty Images)
Līdzās neskartajām un ledājiem klātajām Antarktikas ainavām, milzīgs aisbergs A23a, kas ir lielāks par Luksemburgu, virzās ar pilnu spēku Dienvidatlantijas Dienviddžordžijas salas virzienā, radot nopietnas bažas par iespējamām sekām vietējai unikālajai florai un faunai. Ja aisbergs sadursies ar salu, tas varētu izraisīt nozīmīgas ekoloģiskās pārmaiņas un pat katastrofu.
A23a, kas atdalījās no Ronnes ledus šelfa jau 1986. gadā un sver aptuveni 3000 miljardus tonnu, ir ieguvis iesauku "Ledus karaliene" savu iespaidīgo izmēru dēļ. Pēc gadiem, kas pavadīti iestrēgstot Vedela jūrā, tas beidzot ir atbrīvojies un tagad dreifē ziemeļu virzienā, tieši Dienviddžordžijas virzienā.
Dienviddžordžija ir nozīmīga savvaļas dzīvnieku patvērums, kur mīt aptuveni 2 miljoni pingvīnu (īpaši karaliskie pingvīni), dažādas albatrosu sugas, roņi un citi jūras dzīvnieki. Šīs dzīvnieku populācijas ir pilnībā atkarīgas no nepārtrauktas piekļuves jūrai, lai iegūtu barību un vairotos.
Lielākais drauds, ko rada A23a tuvošanās, ir tā potenciāls bloķēt pieeju barības avotiem okeānā. Aisbergs varētu izveidot fizisku barjeru starp dzīvniekiem un to barošanās vietām, tādējādi ierobežojot to spēju iegūt barību un apgādāt mazuļus. Pētījumi liecina, ka tieša sadursme ar salu vai ilgstoša atrašanās tās tuvumā varētu nozīmēt ievērojamu dzīvnieku populāciju samazināšanos, jo īpaši pingvīnu un roņu vidū, kuriem ir nepieciešama regulāra barošanās.
Secinājums:
A23a tuvošanās Dienviddžordžijai ir nopietns izaicinājums vietējai ekosistēmai. Lai gan precīzas sekas ir grūti prognozēt, ir skaidrs, ka šim notikumam ir potenciāls radīt ievērojamas pārmaiņas reģiona dabā. Zinātnieki turpinās rūpīgi sekot līdzi situācijai un pētīt leduslādes ietekmi uz vidi.
Avots: livescience