Vai mūsu izpratne par galaktiku fiziskajām īpašībām ir kļūdaina?
Astronomijas pamatā ilgstoši ir bijis pieņēmums, ka dažādi galaktiku komponenti – piemēram, supermasīvie melnie caurumi un spirālroku zvaigznes – ir atdalāmi, jo tie izstaro dažādus elektromagnētiskā spektra viļņu garumus. Šī pieeja ļāva zinātniekiem analizēt atsevišķus galaktiku aspektus, balstoties uz to izstarojuma viļņu garumiem. Tomēr nesen veikts pētījums liek apšaubīt šo pieņēmumu, norādot uz ciešu saikni starp optisko un infrasarkano starojumu galaktikās.
Uranam diena ir ilgāka nekā domājām – Habla teleskops sniedz pārsteidzošus datus
Astronomu izpratne par Urānu atkal mainās, un šoreiz to veicinājis Habla kosmiskais teleskops, kas palīdzējis noteikt planētas rotācijas ātrumu – proti, cik ilga ir viena diena uz Urāna. Jaunākie pētījumi rāda, ka Urāna diena ir ievērojami garāka nekā iepriekš uzskatīts. Šis atklājums ne tikai precizē mūsu zināšanas par šo noslēpumaino planētu, bet arī izgaismo jaunas nianses par tās iekšējo uzbūvi, atmosfēras uzvedību un pat planētas izcelsmi.
Marsam vajadzēs triecienu – vai asteroīdi varētu būt atslēga planētas teraformēšanai?
Vai nākotnes dzīvība uz Marsa prasīs apzināti izraisīt kosmiskus triecienus? Šī šķietami pārdrošā doma kļūst arvien nopietnāka, pateicoties jaunam pētījumam, kas liecina – lai teraformētu Marsu, tas būs jāsasilda un jābagātina ar ūdeni. Un viens no visradikālākajiem, bet potenciāli efektīvākajiem risinājumiem varētu būt – apzināta asteroīdu triekšana planētas virsmā.
Ultravieglā tumšā matērija – iespējams atslēga agrīno melno caurumu veidošanās noslēpumu
Melnie caurumi ir vieni no visnoslēpumainākajiem un iespaidīgākajiem Visuma objektiem, taču to agrīnā veidošanās joprojām ir neatrisināta mīkla. Jaunākie pētījumi liecina, ka ultravieglā tumšā matērija varētu sniegt skaidrojumu tam, kādēļ masīvi melnie caurumi parādījās tik agri pēc Lielā Sprādziena.
Zemes orbītas piesārņojuma krīze: ESA jaunā dokumentālā filma atklāj satraucošo realitāti
Zemes orbīta ir kļuvusi par kosmisko atkritumu izgāztuvi – šī problēma kļūst arvien nopietnāka un var apdraudēt gan nākotnes misijas, gan jau esošos satelītus. Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) nesen publicējusi dokumentālo filmu, kas izgaismo šo bīstamo situāciju un aicina starptautisko sabiedrību rīkoties, lai ierobežotu orbitālo piesārņojumu.
Einšteina gredzens: Džeimsa Veba teleskopa iespaidīgais atklājums
Pēdējā laikā astronomijas pasaule ir bijusi lieciniece kādam izcilam novērojumam – NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir fiksējis vienu no visiespaidīgākajiem Einšteina gredzeniem, kāds jebkad novērots. Šis fenomens, kas balstās uz Alberta Einšteina vispārējās relativitātes teoriju, sniedz ne tikai estētiski apburošu skatu, bet arī būtisku zinātnisku vērtību kosmosa izpētei.
Vai kodoldzinēju sistēmas ir kosmosa izpētes nākotne?
Kosmosa izpēte saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, no kuriem viens no būtiskākajiem ir lielie attālumi un ar tiem saistītie ceļojuma laiki. Tradicionālās ķīmiskās raķešu tehnoloģijas ierobežo mūsu spēju ātri un efektīvi sasniegt tālākos Saules sistēmas reģionus. Šajā kontekstā kodoldzinēju sistēmas piedāvā potenciālu risinājumu, kas varētu revolucionizēt starpplanētu ceļojumus.
Vai Urāna pavadoņiem piemīt kriovulkānisms? Jauni pētījumi sniedz ieskatu
Ko kriovulkānisms uz rūķu planētas Ceres var iemācīt mums par iespējamo kriovulkānismu uz Urāna pieciem lielākajiem pavadoņiem – Oberona, Umbrela, Ariela, Titānijas un Mirandas? Tieši šo jautājumu risina divi neseni pētījumi, kas prezentēti 56. Mēness un planētu zinātnes konferencē. Pētnieki izmantoja Ceres kā analogu, lai izprastu potenciālos iekšējos okeānus Umbrelā un Oberonā, kā arī analizēja iespēju, ka ietekmes krāteris uz Umbrela liecina par kriovulkānismu. Šie atklājumi var palīdzēt labāk izprast okeāna pasauļu veidošanos un to iespējamo piemērotību dzīvībai.
Džeimsa Veba teleskops atklāj jaunas zvaigznes radītu kosmisko tornado
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) nesen ir iemūžinājis iespaidīgu attēlu, kurā redzams Herbig-Haro objekts HH 49/50 — jaunas zvaigznes izraisīta plazmas strūkla, kas, saduroties ar apkārtējiem gāzes un putekļu mākoņiem, veido "kosmisko tornado". Šis fenomens atrodas aptuveni 600 gaismas gadu attālumā no Zemes Hameleona I molekulārajā mākonī, kas ir pazīstams ar aktīvu zvaigžņu veidošanos.
NASA Pārkera Saules zonde veiksmīgi pabeidz otro tuvu lidojumu gar Sauli
NASA Pārkera Saules zonde, kas tika palaista 2018. gadā ar mērķi izpētīt Sauli tuvplānā, 2025. gada 22. Martā veica savu otro tuvu lidojumu gar mūsu zvaigzni. Šajā vēsturiskajā notikumā zonde pietuvojās Saulei līdz 6,1 miljonam kilometru, pārvietojoties ar ātrumu 692 000 kilometru stundā, kas ir līdz šim lielākais cilvēka radītā objekta ātrums.
Piena Ceļa galaktikas kodola apkaimē atklāti kosmiskie tornado
Piena Ceļa galaktikas centrālais reģions, pazīstams kā Centrālā Molekulārā Zona (CMZ), jau sen ir piesaistījis astronomu uzmanību ar savu sarežģīto un dinamisko vidi. Nesen veikts pētījums, izmantojot Atakamas Lielā Milimetru Diapazona Antenu Masīvu (ALMA) Čīlē, atklāja šajā reģionā plānas, garas struktūras, kas līdzinās tornado. Šīs struktūras, dēvētas par "plānajiem pavedieniem", sniedz jaunu ieskatu par procesiem, kas norisinās mūsu galaktikas sirdī.
Jauna teorija atklāj pārsteidzošu Merkura izcelsmi
Merkurs, mazākā un Saulei tuvākā planēta mūsu Saules sistēmā, jau sen ir intriģējis zinātniekus ar savu unikālo sastāvu un īpašībām. Nesen veikts pētījums piedāvā jaunu skaidrojumu par Merkura izcelsmi, balstoties uz agrīnās Saules sistēmas protoplanētu sadursmēm.
NASAS "Curiosity Rover" atklāj līdz šim lielākās organiskās molekulas uz Marsa
NASA zinātnieki ir paziņojuši par līdz šim lielāko organisko molekulu atklāšanu uz Marsa, kas varētu būt saistītas ar senām dzīvības formām uz sarkanās planētas. Šīs molekulas, pazīstamas kā alkāni, sastāv no oglekļa atomu ķēdēm ar pievienotiem ūdeņraža atomiem. Tās tika atrastas, analizējot NASA Curiosity marsa pašgājēja 2013. gadā iegūto paraugu no dūņakmens, kas iegūts no klints ar nosaukumu "Cumberland" "Yellowknife Bay" reģionā Geila krāterī.
Jauni atklājumi maina izpratni par tumšās enerģijas evolūciju
Tumšā enerģija, noslēpumainais spēks, kas veicina Visuma paātrināto izplešanos, iespējams, nav tik nemainīga, kā iepriekš uzskatīts. Jaunākie dati no Tumšās enerģijas spektroskopiskā instrumenta (DESI) liecina, ka tumšās enerģijas ietekme laika gaitā varētu būt mainījusies, kas varētu būtiski ietekmēt mūsu izpratni par Visuma nākotni.
Revolucionārs atklājums par eksoplanētu atmosfērām
2025. gada martā Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
(JWST) sasniedza jaunu zinātnes virsotni, pirmo reizi tieši
novērojot oglekļa dioksīdu eksoplanētu atmosfērās. Šis atklājums
tika veikts HR 8799 sistēmā, kas atrodas 130 gaismas gadu attālumā
no Zemes. Šī sistēma, kas sastāv no četrām milzu planētām, ir
bijusi galvenais mērķis planētu veidošanās pētījumos. Veba
teleskopa novērojumi sniedz būtiskus pierādījumus par to, kā šīs
planētas veidojušās, un apstiprina teleskopa spēju tieši analizēt
eksoplanētu atmosfēras ķīmisko sastāvu.Mēness tālā puse reiz bijusi plašs magmas okeāns – Ķīnas kosmiskās misijas atklājumi
Jaunākie atklājumi no Ķīnas Mēness misijas apstiprina, ka Mēness tālā puse savulaik bijusi pārklāta ar plašu magmas okeānu. Šis būtiskais atklājums ļauj zinātniekiem labāk izprast Mēness veidošanās un evolūcijas procesus, kā arī sniedz jaunu ieskatu par agrīno Saules sistēmu.
Nāvējošākais supernovas sprādziena posms: Kas to padara tik postošu?
Supernovas sprādzieni ir vieni no visspēcīgākajiem un dramatiskākajiem notikumiem Visumā. Tie iezīmē masīvu zvaigžņu dzīves beigas un rada nepārspējamu enerģijas izvirdumu, kas var būt nāvējošs visam, kas atrodas to tuvumā. Bet kas tieši ir visbīstamākais šajos kataklizmatiskajos sprādzienos? Zinātnieki ir izpētījuši, ka vairākas supernovas fāzes var radīt dažādus draudus, taču dažas no tām ir īpaši postošas.
Tauriņa formas miglājs – Džeimsa Veba teleskopa atklājums par haotiskām jauno zvaigžņu mijiedarbībām
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) atkal ir sniedzis pārsteidzošus datus par Visumu, šoreiz piedāvājot detalizētu ieskatu unikālā un satriecošā kosmiskā veidojumā – tauriņa formas miglājā. Šī gāzes un putekļu mākoņa īpašā struktūra ir saistīta ar divām jauno zvaigžņu haotiskajām mijiedarbībām, kas veido iespaidīgus un sarežģītus modeļus kosmiskajā telpā.
Mēness aptumsums no Mēness skatupunkta – unikāls skats uz Saules aptumsumu
Kad uz Zemes notiek Mēness aptumsums, mēs redzam, kā Zemes ēna pārvietojas pāri Mēness virsmai, pakāpeniski to aptumšojot. Taču, ja būtu iespējams atrasties uz Mēness un vērot šo notikumu, mēs piedzīvotu pavisam citu parādību – Saules aptumsumu, kas no Mēness skatupunkta notiek tad, kad Zeme pilnībā aizsedz Sauli.
Agrīnā Visuma galaktikas rotē vienā virzienā: jauns atklājums ar Džeimsa Veba teleskopu
NASA Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir atklājis pārsteidzošu parādību agrīnajā Visumā: daudzas galaktikas rotē vienā virzienā. Šis atklājums varētu mainīt mūsu izpratni par Visuma veidošanos un struktūru.