Starptautiskā dzimtās valodas diena – 21. februāris
Starptautiskā dzimtās valodas diena tiek atzīmēta katru gadu 21. februārī, lai veicinātu valodu daudzveidību un aizsargātu apdraudētās valodas visā pasaulē. Šī diena ir veltīta ne tikai valodu saglabāšanai, bet arī izpratnes veicināšanai par valodas nozīmi kultūras identitātē, izglītībā un sociālajā attīstībā.
Starptautiskās dzimtās valodas dienas pirmsākumi meklējami Bangladešā, kur 1952. gada 21. februārī norisinājās traģiski notikumi, kas vēlāk kļuva par simbolu valodas tiesību aizsardzībai. Tajā laikā Pakistāna bija sadalīta divās daļās – Austrumpakistānā (mūsdienu Bangladeša) un Rietumpakistānā (mūsdienu Pakistāna). Neskatoties uz to, ka lielākā daļa Austrumpakistānas iedzīvotāju runāja bengāļu valodā, Pakistānas valdība pasludināja urdu par vienīgo valsts valodu, kas izraisīja plašus protestus. 1952. gada 21. februārī Dakā, Bangladešas galvaspilsētā, policija atklāja uguni uz studentiem, kuri cīnījās par savām valodas tiesībām. Vairāki studenti tika nogalināti, un viņu upuri kļuva par svarīgu pagrieziena punktu Bangladešas neatkarības kustībā, kas vēlāk noveda pie Bangladešas valsts izveides 1971. gadā.
Atceroties šo notikumu un izceļot valodas nozīmi, UNESCO 1999. gadā pasludināja 21. februāri par Starptautisko dzimtās valodas dienu, un kopš 2000. gada tā tiek atzīmēta visā pasaulē. Saskaņā ar UNESCO datiem pasaulē pastāv aptuveni 7000 valodu, bet daudzas no tām ir apdraudētas. Tiek lēsts, ka ik pēc divām nedēļām pazūd viena valoda, un līdz ar to izzūd arī ar šo valodu saistītā kultūra, zināšanas un tradīcijas. Lielākā daļa no šīm valodām tiek runātas nelielās kopienās un tām nav oficiāla statusa vai rakstības sistēmas, kas padara tās īpaši neaizsargātas. UNESCO veicina programmas, kas palīdz saglabāt apdraudētās valodas, piemēram, digitālo valodas arhīvu veidošanu un valodas apmācību vietējās kopienās.
Valoda ir viens no galvenajiem identitātes un kultūras mantojuma pamatiem. Tā ne tikai savieno cilvēkus ar viņu senčiem un tradīcijām, bet arī nodrošina pieeju zināšanām. Pētījumi liecina, ka bērni, kuri mācās dzimtajā valodā, iegūst labākus rezultātus izglītībā un ir pašpārliecinātāki. Tāpēc daudzvalodība izglītībā ir viens no UNESCO mērķiem, lai nodrošinātu, ka bērni var iegūt pamatizglītību viņiem saprotamā valodā un pēc tam apgūt arī citas valodas.
Mūsdienās globalizācija un lielvalodu dominēšana, piemēram, angļu, spāņu un ķīniešu valodas, rada spiedienu uz mazāk runātām valodām. Daudzas vietējās valodas tiek mazāk izmantotas ikdienas dzīvē, un jaunās paaudzes tās pārņem retāk. Lai risinātu šo problēmu, tiek veicināti dažādi pasākumi, piemēram, valodu dokumentēšana un saglabāšana, veidojot digitālās bibliotēkas un vārdnīcas, valodu apmācība un bilingvālā izglītība, kā arī kultūras festivāli un pasākumi, kas popularizē dzimto valodu lietojumu.
Starptautiskā dzimtās valodas diena atgādina par valodas nozīmi katras tautas kultūrā, vēsturē un attīstībā. Tā ir iespēja atzīt lingvistisko daudzveidību, veicināt valodas saglabāšanu un atbalstīt tiesības runāt dzimtajā valodā. Lai arī globalizācija rada jaunus izaicinājumus, starptautiskā sadarbība un valodas aizsardzības pasākumi var palīdzēt nodrošināt, ka katra valoda un kultūra turpina pastāvēt arī nākamajām paaudzēm.
_page_0010_normal.jpg)