1878. gada 19. februāris: Tomass Edisons patentē fonogrāfu
- gada 19. februārī Tomass Alva Edisons oficiāli patentēja vienu no saviem revolucionārākajiem izgudrojumiem – fonogrāfu. Šī ierīce spēja ierakstīt un atskaņot skaņu, iezīmējot jaunu laikmetu audio tehnoloģiju attīstībā un mainot cilvēces iespējas saglabāt balsis, mūziku un citus skaņas avotus nākamajām paaudzēm.
Fonogrāfa izgudrojums sakņojās Edisona iepriekšējos eksperimentos ar telegrāfa un telefona tehnoloģijām. Strādājot pie tā, kā uzlabot balss pārsūtīšanu telefonā, viņš nejauši atklāja, ka skaņas viļņus var mehāniski ierakstīt un atskaņot. Šis atklājums viņam deva ideju radīt ierīci, kas varētu ne tikai pārvadīt skaņu, bet arī to saglabāt un reproducēt.
Pirmie eksperimenti tika veikti ar metāla cilindru, kas bija pārklāts ar alvas foliju. Skaņa tika ierakstīta, izmantojot diafragmu un adatu – runājot skaļrunī, skaņas viļņi lika adatai vibrēt un iegravēt viļņveida rakstu uz cilindra virsmas. Kad cilindrs tika griezts atpakaļ, adata sekoja ierakstītajām rievām, atskaņojot skaņu. Pirmais ieraksts, ko Edisons veica, bija bērnu dzejolis "Mary Had a Little Lamb".
Edisona fonogrāfs ātri vien izpelnījās plašu sabiedrības uzmanību. Cilvēki bija pārsteigti, ka mašīna var atkārtot cilvēka balsi, kas tajā laikā šķita gandrīz kā brīnums. 1878. gadā viņš nodibināja "Edison Speaking Phonograph Company", lai attīstītu un komercializētu šo jauno tehnoloģiju. Sākotnēji fonogrāfs tika reklamēts kā ierīce, kas varētu tikt izmantota dažādiem mērķiem, piemēram, vēstuļu diktēšanai, valodas mācībām, grāmatu ierakstīšanai neredzīgajiem, telefona ziņojumu saglabāšanai un pat mūzikas ierakstīšanai.
Tomēr pirmie fonogrāfa modeļi nebija praktiski plašai lietošanai. Alvas folija ātri nolietojās, un ierakstu kvalitāte bija zema. Turklāt pati ierīce bija sarežģīta un grūti lietojama. Šo iemeslu dēļ fonogrāfs sākotnēji neguva komerciālus panākumus. Edisonam drīz vien nācās pievērsties citiem izgudrojumiem, tostarp elektriskajai spuldzei, kas tajā laikā kļuva par viņa galveno fokusu.
Lai gan Edisona oriģinālais fonogrāfs nebija pilnībā veiksmīgs, ideja par skaņas ierakstīšanu un atskaņošanu turpināja attīstīties. 1880. gados Aleksandrs Grehems Bells un viņa kolēģi uzlaboja fonogrāfa dizainu, aizstājot alvas foliju ar vasku pārklātiem cilindriem, kas nodrošināja labāku skaņas kvalitāti un izturību. 1890. gados Edisons atgriezās pie fonogrāfa attīstīšanas, izveidojot Edison Phonograph Works un uzsākot komerciālu fonogrāfu ražošanu ar vaskotajiem cilindriem.
Fonogrāfs ievadīja jaunu laikmetu skaņu ierakstīšanā un izplatīšanā, kas vēlāk noveda pie gramofona un vinila plašu attīstības, kā arī uzsāka fonogrāfijas industriju, kas vēlāk pārtapa par mūzikas ierakstu industriju. Mūsdienu digitālās skaņu ierakstīšanas tehnoloģijas sakņojas šajā vienkāršajā, bet revolucionārajā izgudrojumā.
Edisona fonogrāfa patents 1878. gada 19. februārī iezīmēja vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem cilvēces vēsturē, radot iespēju saglabāt un atskaņot skaņu, kas līdz tam bija iespējama tikai tiešraidē. Šis izgudrojums mainīja mūzikas industriju, komunikāciju un izklaidi, padarot iespējamu balsu un melodiju saglabāšanu mūžīgiem laikiem.