Asiņainās dienas Kijivā: Eiromaidana traģiskās sadursmes (18.–21. februāris 2014)
gada februāris iezīmējās kā viens no dramatiskākajiem brīžiem Ukrainas vēsturē, kad Kijivas centrā notika asiņainas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. No 18. līdz 21. februārim Maidana Neatkarības laukumā gāja bojā vismaz 77 cilvēki, bet vairāk nekā 500 tika ievainoti. Šīs dienas kļuva par pagrieziena punktu Ukrainas vēsturē un noveda pie prezidenta Viktora Janukoviča režīma krišanas.
Eiromaidans sākās 2013. gada novembrī, kad Ukrainas valdība pēkšņi atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību, dodot priekšroku ciešākām attiecībām ar Krieviju. Šis lēmums izraisīja plašas demonstrācijas, kurās piedalījās tūkstošiem cilvēku, kas pieprasīja demokrātiskas reformas, korupcijas apkarošanu un valsts attīstību Rietumu virzienā. Laika gaitā protesti izvērtās par plašu kustību, kas vērsta pret Janukoviča režīmu.
Situācija Kijivā saasinājās 18. februārī, kad demonstranti devās gājienā uz parlamentu, lai pieprasītu konstitucionālās izmaiņas un prezidenta pilnvaru ierobežošanu. Taču drošības spēki, tostarp milicija un īpašo uzdevumu vienība "Berkut", reaģēja ar spēku, cenšoties izklīdināt pūli. Tika lietota asaru gāze, gumijas lodes un vēlāk arī kaujas munīcija. Protestētāji cīnījās, ceļot barikādes un aizsargājoties ar improvizētiem ieročiem. Sadursmes turpinājās visu nakti, un drīz Kijivas ielas pārvērtās par kaujas lauku.
februārī situācija kļuva vēl saspringtāka, jo drošības spēki centās pilnībā likvidēt protestu centru Maidana laukumā. Ugunsgrēki, kas izcēlās no protesta nometnes, izgaismoja nakti, un visapkārt bija dzirdami šāvieni. Starptautiskā sabiedrība aicināja Ukrainas valdību atturēties no vardarbības un uzsākt dialogu, tomēr spriedze turpināja pieaugt.
februāris kļuva par asiņaināko dienu visā Eiromaidana kustības laikā. Snaiperi, kas atradās augstceltnēs ap Maidanu, atklāja uguni uz demonstrantiem, mērķējot gan uz aktīvistiem, gan mediķiem. Video un foto materiāli, kas fiksēja šos uzbrukumus, šokēja pasauli un izraisīja starptautisku nosodījumu. Vairāki desmiti cilvēku tika nogalināti, un Maidana protestētāji nosauca upurus par "Debesu simtnieku" (Небесна Сотня), godinot viņu upuri par Ukrainas brīvību.
februārī, pēc ilgām sarunām un pieaugoša spiediena no Eiropas Savienības un ASV, tika panākta vienošanās starp Janukoviču un opozīcijas līderiem par politisko krīzes atrisinājumu. Tika solītas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, bet tas vairs nespēja nomierināt protestētājus. Nākamajā dienā Janukovičs pameta Kijivu un devās uz Harkivu, vēlāk bēgot uz Krieviju. Ukrainas parlaments nekavējoties atcēla viņu no amata, un valsts devās demokrātisku pārmaiņu ceļā.
Eiromaidana notikumi ne tikai izmainīja Ukrainas politisko ainavu, bet arī ietekmēja starptautiskās attiecības. Drīz pēc protestiem un Janukoviča krišanas Krievija anektēja Krimu, sākot jaunu posmu Ukrainas un Krievijas konfliktā, kas turpinās līdz pat mūsdienām. Maidana upuru piemiņa tiek godināta katru gadu, atgādinot par cīņu par brīvību un demokrātiju.
