Šī diena vēsturē, 1929. gada 11. Februāris: Laterāna līgums - Vatikāna pilsētvalsts dzimšana

- gada 11. februārī Romā tika parakstīts
Laterāna līgums starp Itālijas karalisti un Svēto Krēslu, kas iezīmēja jaunu ēru attiecībās starp Itāliju un Romas katoļu baznīcu. Šis līgums, kas sastāvēja no trim atsevišķiem dokumentiem - Līguma par izlīgumu, Konkordāta un Finanšu konvencijas, izveidoja neatkarīgu Vatikāna pilsētvalsti un atrisināja tā saukto "Romas jautājumu", kas bija ilgu gadu desmitu konflikts starp Itālijas valsti un pāvestu.
Laterāna līgums bija nozīmīgs notikums ne tikai Itālijas un Vatikāna, bet arī visas Eiropas vēsturē. Tas iezīmēja beigas ilgstošam konfliktam, kas bija sācies jau 1861. gadā, kad Itālija anektēja Romas teritoriju, atstājot pāvestu bez laicīgās varas. Šis notikums radīja "Romas jautājumu", kas kļuva par vienu no sarežģītākajiem politiskajiem un reliģiskajiem jautājumiem tā laika Eiropā.
Laterāna līgums atrisināja šo jautājumu, piešķirot Vatikānam suverēnu statusu un nodrošinot tam neatkarību no Itālijas valsts. Līgums paredzēja, ka Vatikāns ir neitrāla valsts, kas neiesaistās politiskos konfliktos un nodrošina pāvestam iespēju brīvi pildīt savus garīdznieciskos pienākumus.
Laterāna līgums arī noteica attiecības starp Itālijas valsti un katoļu baznīcu, garantējot baznīcai noteiktas tiesības un privilēģijas. Piemēram, katoļu ticība tika atzīta par valsts reliģiju, un baznīcai tika piešķirtas tiesības uz izglītību un citām jomām.
Laterāna līgums bija nozīmīgs solis ceļā uz izlīgumu starp Itāliju un Vatikānu, un tas ir spēkā vēl šodien. Šis līgums ir nodrošinājis Vatikānam neatkarību un ir veicinājis mierīgu līdzāspastāvēšanu starp Itālijas valsti un katoļu baznīcu.