Galaktiku kopums, kas tika uzskatīts par "mirušu", atkal ir aktīvs zvaigžņu veidošanā, un zinātnieki nesaprot, kāpēc
(NASA)
Astronomi ir atklājuši, ka Fēniksa kopa – viena no masīvākajām zināmajām galaktiku kopām – atkal veido zvaigznes, lai gan iepriekš tika uzskatīts, ka šādas "mirušas" galaktiku kopas vairs nav spējīgas uz aktīvu zvaigžņu veidošanos. Šis negaidītais atklājums izaicina līdzšinējos priekšstatus par galaktiku evolūciju un zvaigžņu veidošanās procesiem.
Fēniksa kopas īss apraksts
Fēniksa kopa atrodas aptuveni 5,8 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes un sastāv no vismaz 42 galaktikām, lai gan daži novērtējumi liecina, ka to skaits varētu sasniegt pat 1000. Ņemot vērā tās vecumu un izmēru, tika pieņemts, ka šajā kopā zvaigžņu veidošanās process ir beidzies, jo lielākā daļa aukstā gāzes, kas nepieciešama zvaigžņu dzimšanai, ir iztērēta vai izkliedēta.
Zvaigžņu veidošanās nosacījumi
Lai veidotos jaunas zvaigznes, nepieciešama auksta un blīva gāze, kas var sabrukt zem sava gravitācijas spēka, veidojot protostarus. Karsta gāze, kas bieži sastopama vecākās galaktikās un galaktiku kopās, pretojas šim sabrukumam, kavējot zvaigžņu veidošanos. Tāpēc vecākas galaktikas bieži tiek dēvētas par "izdzisušām" vai "sarkanās sekvences" galaktikām, jo tajās zvaigžņu veidošanās ir apsīkusi.
Neparasts atklājums Fēniksa kopā
Neskatoties uz iepriekšējiem pieņēmumiem, novērojumi liecina, ka Fēniksa kopas centrālajā galaktikā notiek intensīva zvaigžņu veidošanās. Iepriekšējie pētījumi, izmantojot vairākus teleskopus, atklāja, ka šīs galaktikas kodols ir ārkārtīgi spožs, kas liecina par aktīvu zvaigžņu dzimšanu. Pētnieki lēš, ka šajā galaktikā ik gadu var veidoties līdz pat 1000 jaunām zvaigznēm, kas ir ievērojami vairāk nekā mūsu Piena Ceļa galaktikā, kurā gadā rodas mazāk nekā 10 zvaigznes.
Jaunie pētījumi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu
Lai izprastu šo neparasto zvaigžņu veidošanās aktivitāti, zinātnieki izmantoja Džeimsa Veba kosmisko teleskopu (JWST), lai detalizēti izpētītu Fēniksa kopas sirdi. Iepriekšējie novērojumi atklāja gan ļoti karstas gāzes kabatas, kuru temperatūra sasniedz aptuveni 1 miljonu grādu pēc Fārenheita, gan arī ļoti aukstas gāzes reģionus ar temperatūru tikai 10 kelvini (10 grādi virs absolūtās nulles). Tomēr trūka pierādījumu par starpposma, siltu gāzi, kas būtu loģisks pārejas posms no karstas uz aukstu gāzi.
JWST novērojumi atklāja šādu siltu gāzi, kas liecina, ka Fēniksa kopas centrālā galaktika spēj atdzesēt karsto gāzi, pārvēršot to aukstā gāzē, kas nepieciešama zvaigžņu veidošanai. Šis atklājums piedāvā jaunu skatījumu uz tā saukto "atdzišanas plūsmas problēmu", kas jautā, kāpēc daudzās galaktikās karstā gāze neatdziest un neveido jaunas zvaigznes.
Iespējamie skaidrojumi un turpmākie pētījumi
Viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir tāds, ka supermasīvie melnie caurumi galaktiku centros izstaro spēcīgus strūklas, kas silda apkārtējo gāzi, neļaujot tai atdzist un veidot zvaigznes. Tomēr Fēniksa kopas gadījumā šķiet, ka šis process ir mainījies, ļaujot gāzei atdzist un veidot jaunas zvaigznes. Šī parādība joprojām nav pilnībā izprasta, un turpmākie pētījumi ir nepieciešami, lai noskaidrotu precīzus mehānismus, kas veicina zvaigžņu veidošanos šajā "mirušajā" galaktiku kopā.
Secinājums
Fēniksa kopas atklājums, kas liecina par aktīvu zvaigžņu veidošanos "mirušā" galaktiku kopā, izaicina mūsu izpratni par galaktiku evolūciju un zvaigžņu veidošanās procesiem. Šis neparastais fenomens norāda uz to, ka mūsu zināšanas par Visuma dinamiku joprojām ir nepilnīgas, un nepieciešami turpmāki pētījumi, lai atklātu šīs parādības cēloņus un sekas.