Atklāta senākā un lielākā melnā cauruma strūkla Visumā
Zinātnieki ir atklājuši līdz šim vislielāko un senāko melnā cauruma strūklu jeb džetu, kas izstaro enerģiju no kvazāra J1601+3102. Šis atklājums sniedz ieskatu agrīnā Visuma noslēpumos un palīdz labāk izprast, kā melnie caurumi ietekmēja pirmo galaktiku veidošanos.
Ko zinām par šo atklājumu?
Šī milzīgā enerģijas strūkla stiepjas aptuveni 200 000 gaismas gadu garumā, kas ir divreiz vairāk nekā mūsu Piena Ceļa galaktikas platums. Pētījumi liecina, ka šī strūkla izveidojusies, kad Visums bija mazāk nekā 1,2 miljardus gadu vecs – tas nozīmē, ka tā nāk no ļoti tālas pagātnes, sniedzot vērtīgu informāciju par Visuma agrīno attīstību.
Astronomi uzskata, ka šādas strūklas rodas, kad milzīgi melnie caurumi iesūc materiālu un izdala daļu enerģijas spēcīgos plūsmu veidā. Šīs plūsmas var būtiski ietekmēt apkārtējās galaktikas, ietekmējot to veidošanos un attīstību.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Līdz šim tik lielas un senas strūklas nebija atklātas, tāpēc šis atklājums rada jaunus jautājumus par melno caurumu uzvedību agrīnajā Visumā. Pētījumi palīdzēs labāk izprast, kā šādi džeti ietekmēja galaktiku attīstību un kādi mehānismi regulē to enerģijas plūsmas.
Šādi atklājumi iespējami, pateicoties modernajām astronomijas tehnoloģijām un teleskopiem, kas spēj ielūkoties miljardiem gaismas gadu tālā pagātnē. Turpmākie pētījumi varētu atklāt vēl vairāk līdzīgu objektu un sniegt jaunas atziņas par Visuma vēsturi.
"Šī raksta tēma ir balstīta uz rakstu no [livescience]. Oriģinālrakstu varat atrast šeit: lievescience."