Astronomi atklāj kosmisko milzi: "Quipu"
Quipu (sarkans) ir lielākā struktūra, kas jebkad atrasta Visumā. Pārējās ir Shapley (zils), Serpens-Corona Borealis (zaļš), Hercules (violets) un Sculptor-Pegasus (bēšs).
(Bohringer et al. 2025)
Astronomi nesen atklājuši milzīgu struktūru, ko viņi nosaukuši par "Quipu". Nosaukums cēlies no Inku matemātiskās sistēmas, kurā mezglu virves izmantotas informācijas glabāšanai un skaitļošanai. Quipu ir vislielākā struktūra, kas jebkad atklāta Visumā, un tās izmēri ir patiesi iespaidīgi. Tā stiepjas aptuveni 1,3 miljardu gaismas gadu attālumā, un tā satur apmēram 200 kvadriljonu saules masu.
Šī struktūra ir sastāvējusi no vairākiem galaktiku kopumiem, kurus saista gravitācijas spēks. Šādas milzīgas struktūras atklāšana ir ļoti nozīmīgs sasniegums, jo tā palīdz zinātniekiem labāk saprast, kā galaktikas attīstās un veidojas Visuma evolūcijas laikā. Galaktikas veidojas gravitācijas spēku ietekmē, un šādas struktūras izpēte var sniegt būtiskus atklājumus par to, kā šis process notiek lielākos mērogos.
Quipu ir tik liela, ka tā var ietekmēt apkārtējo vidi, un tās izpēte palīdzēs zinātniekiem uzlabot kosmoloģiskos modeļus. Precīzāku modeļu izstrāde var sniegt jaunas atziņas par Visuma struktūru un tā veidošanos. Zinātnieki uzskata, ka šādas struktūras izpēte ir izšķiroša, lai labāk izprastu galaktiku attīstības procesus un kosmisko tīklu veidošanos.
Atklājums par Quipu palīdz arī precizēt mūsu zināšanas par tumšo matēriju un enerģiju, jo šīs milzīgās struktūras veidošanās un attīstība ir cieši saistīta ar šīm noslēpumainajām Visuma sastāvdaļām. Tumšā matērija un tumšā enerģija ir būtiskas, lai saprastu, kā veidojas un attīstās galaktikas, un to izpēte var sniegt jaunas atziņas par Visuma pamata fiziku.
Quipu atklāšana ir nozīmīgs pavērsiens astronomijas un kosmoloģijas jomā, kas sniegs daudz jaunu datu un atziņu par Visuma struktūru un attīstību.
Diagrammas ķīlis deklinācijā un attālumā Quipu superstruktūrai. Attālums ir megaparsekos, ar sarkaniem punktiem apzīmēti superstruktūras locekļi, un melnās līnijas parāda "draugu-draugu" savienojumus.
(Bohringer et al., Astronomy and Astrophysics, 2025)
"Šī raksta tēma ir balstīta uz rakstu no [sciencealert]. Oriģinālrakstu varat atrast šeit: [sciencealert]."