Nikolaje Čaušesku: Rumānijas totalitārisma simbols
Nikolaje Čaušesku bija Rumānijas komunistu līderis, kurš valdīja no 1965. līdz 1989. gadam. Sākotnēji viņš baudīja plašu atbalstu gan starptautiski, gan vietējā mērogā, taču gadu gaitā viņa režīms kļuva arvien autoritārāks un represīvāks. Čaušesku centās radīt personības kultu ap sevi un savu sievu Elenu, vienlaikus īstenojot ekonomiski un sociāli postošu politiku. Viņa valdīšanas beigas bija dramatiski – pēc masveida protestiem viņš tika gāzts un 1989. gada 25. decembrī ar sievu sodīts ar nāvi.
Ceļš pie varas
Nikolaje Čaušesku dzimis 1918. gadā zemnieku ģimenē. Viņš jau jaunībā pievienojās Rumānijas Komunistiskajai partijai, kas tajā laikā darbojās pagrīdē. Otrā pasaules kara laikā viņš tika ieslodzīts par politisko darbību, kas deva viņam iespēju nodibināt ciešas saites ar nākotnes līderiem. Pēc kara Rumānija kļuva par padomju satelītvalsti, un Čaušesku pakāpeniski kāpa pa varas kāpnēm. 1965. gadā, pēc komunistu līdera Georga Georgija-Deža (Gheorghe Cheoreghiu - Dej) nāves, Čaušesku kļuva par Rumānijas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru un pakāpeniski nostiprināja savu varu.
Valdīšanas stils un represijas
Sākumā Čaušesku tika uztverts kā reformists, jo viņš distancējās no Padomju Savienības un nosodīja 1968. gada Varšavas pakta iebrukumu Čehoslovākijā. Tomēr laika gaitā viņa vadība kļuva arvien diktatoriskāka. Viņš izveidoja plašu slepenās policijas "Securitate" tīklu, kas uzraudzīja iedzīvotājus, izspiegoja un vajāja režīma pretiniekus. Čaušesku ieviesa smagas ekonomiskās reformas, kuru mērķis bija samazināt valsts parādu, taču tas radīja katastrofālu dzīves līmeņa pasliktināšanos. Viņš uzsāka grandiozus infrastruktūras projektus, piemēram, "Tautas pili", kas kļuva par vienu no pasaulē lielākajām valdības ēkām, taču to finansēja uz iedzīvotāju rēķina, kuriem tika ierobežota pārtika, degviela un elektrība.
Noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi
Čaušesku režīms bija pazīstams ar brutālām represijām:
Slepenā policija (Securitate): viena no visspēcīgākajām represīvajām organizācijām Austrumeiropā, kas izmantoja spīdzināšanu, izsekošanu un teroru.
Piespiedu urbanizācija un industrializācija: tūkstošiem cilvēku tika pārvietoti un viņu ciemati iznīcināti.
Piespiedu dzimstības politika: 1966. gadā viņš aizliedza abortus un kontracepciju, kā rezultātā tūkstošiem nevēlamu bērnu nonāca bāreņu namos ar necilvēcīgiem apstākļiem.
Ekonomiskā politika: valsts parāda dzēšanas dēļ tika eksportēta lielākā daļa pārtikas un energoresursu, izraisot badu un trūkumu.
Režīma krišana
gadā, pēc komunistisko režīmu krišanas citās Austrumeiropas valstīs, arī Rumānijā sākās protesti. Visplašākie nemieri sākās Timišoarā, kur drošības spēki atklāja uguni uz demonstrantiem. Tas izraisīja plašāku sacelšanos, un 22. decembrī Čaušesku un viņa sieva mēģināja bēgt, bet tika sagūstīti. Viņiem tika veikta paātrināta tiesa, kurā viņus atzina par vainīgiem genocīdā un citos noziegumos. Viņi tika sodīti ar nāvi tajā pašā dienā.
Sekas un mantojums
Čaušesku krišana atvēra ceļu demokrātiskām pārmaiņām Rumānijā, lai gan pāreja nebija viegla. Valstij nācās atjaunot savu ekonomiku un pārvarēt gadiem ilgušās represijas. Neskatoties uz viņa noziegumiem, daļa iedzīvotāju vēl joprojām viņu piemin kā "stingras rokas" līderi, kas nodrošināja kārtību.
Diktatori un viņu ēra