Kims Čonins (Kim Jong Un): Dzīve, Valdīšana un Ietekme
Ievads
Kims Čonins ir Ziemeļkorejas augstākais vadītājs kopš 2011. gada, kad viņš mantoja varu pēc sava tēva, Kima Čenira nāves. Viņš ir trešās paaudzes vadītājs no Kimu dinastijas, kas pārvalda Ziemeļkoreju kopš valsts izveides 1948. gadā. Kima Čonina valdīšanas laiks ir iezīmējies ar autoritāras varas nostiprināšanu, militāro ambīciju palielināšanu, smagu ekonomisko situāciju un starptautisku izolāciju. Vienlaikus viņš ir veicis ierobežotas reformas un dažādos laikos centies uzlabot attiecības ar citām valstīm, īpaši Dienvidkoreju un ASV.
Agrīnā dzīve un izglītība
Kima Čonina dzīves detaļas pirms viņa politiskās karjeras ir neskaidras, jo Ziemeļkoreja uztur stingru kontroli pār informāciju par valdošo ģimeni. Tiek uzskatīts, ka viņš dzimis 1983. vai 1984. gadā un ir Kima Čenira un viņa favorītes Ko Jong-hui (Ko Young-hee) dēls. Viņš, iespējams, apmeklējis privātu skolu Šveicē, kur mācījies ar viltotu identitāti, taču par viņa akadēmiskajiem sasniegumiem ir maz zināms.
Pēc atgriešanās Ziemeļkorejā viņš tika sagatavots vadītāja lomai, studējot militāro stratēģiju un valsts pārvaldi Kima Irsena Universitātē. Viņa tēvs sāka ievirzīt viņu kā mantinieku, nostiprinot viņa pozīcijas armijā un partijā.
Nākšana pie varas
Pēc Kima Čenira nāves 2011. gada 17. decembrī Kims Čonins kļuva par Ziemeļkorejas augstāko vadītāju. Viņa varas konsolidācija notika ātri – viņš tika pasludināts par Kima Irsena ideju (čučhes) un armijas pirmās politikas (sonkuna) turpinātāju. Lai nostiprinātu savu varu, viņš veica vairākas tīrīšanas valsts aparātā, tostarp lika nogalināt savu onkuli Čanu Sontheku (Jang Song-thaek) 2013. gadā un, iespējams, arī pavēlēja slepkavot savu pusbrāli Kimu Čoninu-namu (Kim Jong-nam) Malaizijā 2017. gadā.
Iekšpolitika un valsts pārvalde
Kims Čonins ir pastiprinājis valsts kontroli pār sabiedrību, ierobežojot piekļuvi informācijai no ārpasaules un pastiprinot propagandu. Viņa valdīšanas laikā:
- Ir veiktas represijas pret iekšējiem oponentiem un iespējamiem konkurentiem.
- Ir pastiprināta sabiedrības kontrole, paplašinot novērošanas sistēmas un sodus par jebkādu opozīciju.
- Ekonomika turpina būt smagi centralizēta un balstīta uz pašpietiekamības ideoloģiju (čučhe), lai gan tiek ieviesti ierobežoti tirgus elementi.
Ekonomika un dzīves apstākļi
Ziemeļkorejas ekonomika Kima Čonina vadībā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem, ko izraisījusi:
- Starptautiskās sankcijas, kas noteiktas saistībā ar kodolprogrammu.
- COVID-19 pandēmija, kas izraisīja valsts robežu slēgšanu un vēl lielāku izolāciju.
- Laikapstākļu izraisītas pārtikas krīzes un hroniskas problēmas lauksaimniecībā.
Lai gan dažās pilsētās ir attīstījušies privātā sektora elementi un pieaudzis patēriņa preču piedāvājums, lielākā daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā un ir atkarīga no valsts atbalsta.
Militārā politika un kodolprogramma
Viens no Kima Čonina galvenajiem pārvaldības instrumentiem ir armijas un kodolieroču programmas attīstība. Viņa vadībā:
- 2017. gadā Ziemeļkoreja veica savu līdz šim jaudīgāko kodolizmēģinājumu un izstrādāja starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas spēj sasniegt ASV. Tika paziņots, ka kodolarsenāls ir pabeigts, un valsts pasludināja sevi par kodolvalsti.
- 2020. gadā tika prezentēta jauna, vēl lielāka starpkontinentālā ballistiskā raķete, kas vēl vairāk palielināja saspīlējumu ar ASV un Dienvidkoreju.
Attiecības ar ārvalstīm
Kima Čonina ārpolitika ir bijusi gan konfrontējoša, gan brīžiem atvērtāka dialogam.
Attiecības ar ASV
Kims Čonins ir pirmais Ziemeļkorejas vadītājs, kurš ticies ar ASV prezidentu – 2018. un 2019. gadā viņš trīs reizes tikās ar Donaldu Trampu. Lai gan šīs tikšanās radīja cerības uz kodolatbruņošanos un attiecību uzlabošanu, gala rezultātā būtisku izmaiņu nebija, un Ziemeļkoreja turpināja savu kodolprogrammu.
Attiecības ar Dienvidkoreju
Kims Čonins ir mēģinājis gan atvērt, gan slēgt dialogu ar Dienvidkoreju. 2018. gadā viņš piedalījās vēsturiskā samitā ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, taču attiecības atkal pasliktinājās pēc tam, kad sarunas par kodolatbruņošanos nonāca strupceļā.
Attiecības ar Ķīnu un Krieviju
Attiecības ar Ķīnu:
- Ekonomiskā atkarība: Ķīna joprojām ir Ziemeļkorejas galvenais tirdzniecības partneris, nodrošinot tai būtiskus resursus, piemēram, naftu un pārtiku.
- Diplomātiskais atbalsts: Ķīna ir izmantojusi savu ietekmi ANO Drošības padomē, lai mīkstinātu sankcijas pret Ziemeļkoreju.
- Spriedze: Neskatoties uz šo atbalstu, Ķīna ir paudusi neapmierinātību ar Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumiem un raķešu izmēģinājumiem, kas destabilizē reģionu.
Attiecības ar Krieviju:
- Pieaugoša sadarbība: Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir novērojama ciešāka sadarbība starp Krieviju un Ziemeļkoreju.
- Ieroču piegādes: Ir ziņas par to, ka Ziemeļkoreja piegādā munīciju un citus ieročus Krievijai.
- Darbaspēks un militārais atbalsts: Ir ziņas, ka Ziemeļkoreja sūta savus karavīrus, lai palīdzētu Krievijas karam Ukrainā, un ka Krievija apmaiņā sniedz Ziemeļkorejai ekonomisku un militāru palīdzību.
- Politiskais atbalsts: Krievija ir paudusi atbalstu Ziemeļkorejai starptautiskajā arēnā.
Personības kults un propaganda
Kims Čonins, tāpat kā viņa priekšgājēji, tiek pielūgts kā dievišķs līderis. Viņa tēls propagandā tiek veidots kā spēcīgs, gudrs un tautas mīlēts vadonis. Valsts kontrolētie mediji demonstrē viņu kā ģeniālu militāro stratēģi un progresīvu reformators, pat ja realitātē viņa lēmumi bieži noved pie ekonomiskām un diplomātiskām krīzēm.
Lielu lomu propagandā spēlē viņa ģimenes leģenda, kas saista Kimu dinastiju ar mītiskiem un vēsturiskiem sasniegumiem, lai nostiprinātu viņa leģitimitāti.
Kritika un ietekme uz iedzīvotājiem
Kima Čonina režīms ir plaši kritizēts par:
- Cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp politiskajiem cietumiem un spīdzināšanu.
- Pilnīgu vārda brīvības un informācijas kontroles ierobežojumu.
- Ekonomisko izmisumu, ko izraisījusi valsts centralizētā plānošana un sankcijas.
Ziemeļkorejas iedzīvotājiem ir ļoti ierobežotas iespējas izteikt neapmierinātību, jo jebkāda opozīcija var tikt sodīta ar ieslodzījumu vai nāvi.
Secinājums
Kims Čonins ir viens no vispretrunīgākajiem mūsdienu līderiem, kurš ir nostiprinājis savu varu, izmantojot represijas, militāro spēku un propagandu. Viņa politika ir padziļinājusi valsts izolāciju, taču viņš ir spējis saglabāt kontroli, neskatoties uz ekonomiskām krīzēm un starptautisku spiedienu.