Viljams Heršels: No mūziķa līdz zvaigžņu atklājējam
Ievads
Viljams Heršels bija viens no izcilākajiem 18. gadsimta astronomiem, kura darbs izmainīja cilvēces izpratni par Visumu. Viņš bija ne tikai Urāna atklājējs, bet arī pionieris teleskopu izstrādē, infrasarkanā starojuma pētniecībā un zvaigžņu kataloģizēšanā. Taču pirms viņš kļuva par izcilu astronomu, Heršels bija mūziķis un komponists, un tikai nejauša aizraušanās ar debesu novērošanu aizveda viņu pie lielākajiem sasniegumiem.
Agrā dzīve un muzikālā karjera
Friedrichs Vilhelms Heršels dzima 1738. gada 15. novembrī Hanoverē, Vācijā. Viņa tēvs bija militārs muzikants, un Viljams kopš bērnības tika apmācīts mūzikas jomā, jo šī bija viena no nedaudzajām profesijām, kas nodrošināja stabilus ienākumus. 1757. gadā, līdz ar militārā konflikta saasināšanos, viņš devās uz Angliju, kur mēģināja izveidot mūzikas karjeru. Heršels guva panākumus, darbojoties par mūzikas skolotāju, komponistu un ērģelnieku. Tomēr, neraugoties uz panākumiem mūzikas jomā, viņa aizraušanās ar matemātiku un fiziku arvien pieauga. Viņš aizrāvās ar optiku un teleskopiem, kas toreiz bija visprogresīvākie instrumenti Visuma izpētei.
Pievēršanās astronomijai
Heršela interese par astronomiju pieauga, pateicoties pašizglītībai un citu zinātnieku darbu studijām. Viņš apguva optiku un sāka pats izgatavot teleskopus. 1774. gadā viņš izveidoja savu pirmo teleskopu un sāka sistemātiskus novērojumus. Viņa lielākais atklājums nāca 1781. gada 13. martā, kad viņš, pētot Vēža zvaigznāju, pamanīja dīvainu objektu. Sākotnēji Heršels domāja, ka tā ir komēta, taču turpmākie novērojumi pierādīja, ka tā ir jauna planēta - Urāns. Tas bija pirmais jaunas planētas atklājums kopš seniem laikiem un pierādīja, ka mūsdienu tehnoloģijas spēj atklāt jaunus debess objektus.
Zvaigžņu un galaktiku pētniecība
Pēc Urāna atklājuma Heršels kļuva par slavenu astronomu un ieguva Lielbritānijas karaļa Džordža III atbalstu. Viņš turpināja pētīt debesis un sastādīja vienu no pirmajiem detalizētajiem zvaigžņu katalogiem, kurā bija apkopoti vairāk nekā 2500 debess objektu. Viens no Heršela lielākajiem sasniegumiem bija infrasarkanā starojuma atklājums. Viņš eksperimentēja ar saules gaismu un atklāja, ka spektrā ir neredzama daļā, kas silda objektus. Tas bija pirmais pierādījums tam, ka pastāv elektromagnētiskie viļņi, kas ir neredzami cilvēka acij.
Mantojums un nozīme
Viljams Heršels nomira 1822. gada 25. augustā, taču viņa darbs turpināja ietekmēt astronomiju. Viņa dēls, Džons Heršels, turpināja sava tēva darbu un veicināja astronomijas attīstību 19. gadsimtā. Heršela vārds ir iemūžināts astronomijā - viņa vārdu nes krāteri uz Mēness un Marsa, kā arī Herschel Space Observatory, kas tika palaists 2009. gadā. Viņa darbs turpina iedvesmot jaunas zinātnieku paaudzes.
Iedvesmojoši cilvēki Astronomija un astrofizika